Brīdina par Krievijas agresiju Baltijas jūrā
Maskavas agresīvo aktivitāšu dēļ Krievijas radītais apdraudējums, jo īpaši Baltijas jūrā, ir pastāvīgi augsts, ceturtdien brīdinājis Vācijas jūras spēku inspektors viceadmirālis Jās Kristiāns Kāks.
Krievijas karaflote "ir agresīva, novērojot bāzes un vienības, mēģinot iebiedēt un sabotēt, veicot dronu pārlidojumus un izmantojot "ēnu floti" Baltijas jūrā," norādīja Kāks.
Vācijas jūras spēku inspektors informēja, ka Krievija tagad arī aizsargā savus "ēnu flotes" kuģus, izmantojot karakuģus vai bruņotas drošības komandas uz klāja. Tomēr Kāks norādīja, ka tas rada papildu slodzi Krievijas flotei, kam nav neierobežotu resursu.
"Ēnu flotē" ir tankkuģi un kravas kuģi, ko Krievija izmanto, lai apietu sankcijas, piemēram, Rietumvalstu noteiktos cenu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam uz trešajām valstīm. Kuģi bieži izmanto ārvalstu karogus un slēpj savu maršrutu vai kravas izcelsmi.
Kāks atzina, ka Vācijai un tās sabiedrotajiem tagad ir daudz skaidrāks priekšstats par aktivitātēm jūrā, apvienojot kuģu, lidmašīnu, krasta radaru un satelītu datus.
Ja iepriekš aizdomīgas aktivitātes pamanīšanai bija nepieciešamas 17 stundas, tad tagad to var paveikt vienā stundā, piebilda Vācijas jūras spēku inspektors.
Viņš arī uzsvēra jūras spēku nozīmi globālās tirdzniecības aizsardzībā, sakot, ka notikumi Tuvajos Austrumos, Sarkanajā jūrā un Persijas līcī liecina, ka kuģošanas brīvību nevar uzskatīt par pašsaprotamu.
Viceadmirālis piebilda, ka Vācijas karaflotes personāla skaits pirmo reizi atkal pieaug, un 2026. gadā gaidāms 3000 vīru liels papildinājums.
Kāks arī paziņoja par izmaiņām divu Vācijas kuģu izvietošanā, kas bija nosūtīti iespējamai mīnu iznīcināšanas misijai Hormuza šaurumā un tagad atrodas Vidusjūrā. Mīnu meklēšanas kuģis "Fulda" sākotnēji paliks tur ar jaunu apkalpi, savukārt atbalsta kuģis "Mosel" atgriezīsies mājās un nepieciešamības gadījumā tiks aizstāts.
Vēlāk Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints paziņoja par plānu izveidot ātrās reaģēšanas vienību, lai novērstu hibrīdapdraudējumu Baltijas jūras reģionā.
Viņš teica, ka apspriedīs plānu ar saviem kolēģiem no citām valstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras.
"Mērķis ir izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kas ļaus mums ātri apmainīties ar informāciju, jo īpaši Baltijas jūras reģionā," viņš teica pirms konferences sākuma Flensburgā Vācijas ziemeļos.
"Mēs vēlamies pārvērst šo kopīgo draudu zonu par kopīgu drošības zonu," sacīja Dobrints. "Hibrīda scenāriji pieaug, kļūst arvien nopietnāki un ir visur klātesoši," viņš piebilda.
Ministrs sacīja, ka draudi pastāv gaisā un jūrā, bet tie attiecas arī uz kibertelpu un kritisko infrastruktūru.
"Mēs formulēsim kopīgas atbildes par to, kā mēs plānojam tikt galā ar pieaugošiem draudiem," teica Dobrints, piebilstot, ka viņš sagaida turpmāku hibrīduzbrukumu biežuma un sarežģītības pieaugumu.
Konferences laikā tiks apspriesta arī cīņa pret Krievijas "ēnu floti", piebilda ministrs.
Konferencē Flensburgas Jūras akadēmijā piedalās Baltijas jūras valstu un Īrijas iekšlietu ministriju pārstāvji.
