Brīžos, kad Maskavai kaujas laukā nav daudz, ar ko lepoties, Kremļa propagandas mašīna ķeras pie vecās plates – Ukrainas sabrukums esot neizbēgams un uzvara jau tepat aiz stūra. Aizvadītajā nedēļā šim vēstījumam pievienojies vēl viens sens Krievijas sabiedrotais – tā sauktais ģenerālis Ziema. Kremlī cer, ka masveida triecieni pa Ukrainas enerģētiku un ballistisko raķešu pārtvērēju trūkums ļaus salauzt ukraiņu pretošanos.
Krievijas propagandistu vēstījumi aizvadītajā nedēļā kļuvuši īpaši agresīvi un vienlaikus optimisma pārpilni. TV ekrānos un Kremļa amatpersonu runās atkal tiek sludināts, ka “Kijivas režīms tuvojas savam neizbēgamajam kraham”, bet Rietumi Ukrainu vairs nespēšot glābt.
Krievija turpina eskalāciju un arvien nežēlīgāk uzbrūk Ukrainas pilsētām. Pēdējā mēneša laikā tā uz Ukrainu raidījusi rekordlielu dronu un ballistisko raķešu skaitu, izmantojot ukraiņu pretgaisa aizsardzības vājās vietas un pārtvērējraķešu trūkumu.
Britu žurnālists un drošības eksperts Džimijs Raštons, kurš dzīvo Kijivā, sociālajā tīklā “X” norādījis, ka pasaulē ir ļoti maz valstu, kuras aukstasinīgi nogalina civiliedzīvotājus un pēc tam vēl lepojas ar to sociālajos tīklos. Krievija esot viena no tām.
Viņš atsaucās uz Krievijas drona operatora publicētu video, kurā redzams, kā tiek pamanīts jauns civiliedzīvotājs uz velosipēda un pēc brīža apzināti nogalināts.
Vienlaikus Kremļa propagandisti turpina apgalvot, ka Krievija uzbrūkot tikai militāriem objektiem, bet Ukrainas triecieni esot vērsti pret “parastajiem cilvēkiem”. Šo vēstījumu atkārtojuši gan Krievijas diktators Vladimirs Putins, gan Lavrovs, stāstot, ka Ukrainas izsludinātā 40 dienu triecienu kampaņa Krievijas teritorijā esot izgāzusies.
Tomēr Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, militārajiem objektiem un loģistikas infrastruktūrai nav palikuši bez sekām. Arī Krievijas sabiedrība arvien vairāk sajūt, ka karš ir ienācis tās pagalmā. Putins zaudējumus atzīst, taču izvairās nosaukt konkrētus apjomus.
Kremļa nākamais lielais trumpis ir ziema. Propagandistu versijā Ukrainai trūkst aizsardzības pret ballistiskajām raķetēm, Rietumi palīdzēt nespēs, bet ilgstoši elektrības, siltuma un ūdensapgādes pārrāvumi piespiedīs valsti kapitulēt.
Bažām par Ukrainas energosistēmu gan ir reāls pamats. Liela daļa infrastruktūras jau ir cietusi atkārtotos Krievijas triecienos, tādēļ rezerves iespējas elektrotīklā kļuvušas daudz mazākas. Īpašu apdraudējumu rada iespējamie uzbrukumi 750 kilovoltu apakšstacijām, kas savieno elektroenerģijas ražotājus ar lielajām pilsētām.
Tomēr gaidāmā ziema nebūs viegla arī pašai Krievijai. Ukrainas triecieni naftas rūpnīcām un energoinfrastruktūrai var nozīmēt degvielas trūkumu, rindas uzpildes stacijās un pieaugošu ekonomisko spiedienu uz iedzīvotājiem.
Krievijas eksperts Marks Galeoti Putina optimismu skaidro ar rūpīgi atlasīto informāciju, kas nonāk uz diktatora rakstāmgalda. Kamēr Rietumos Ukrainas situāciju mēdzot raksturot kā glāzi, kas ir pa pusei pilna, Kremļa mediji Putinam to rādot kā gandrīz tukšu.
Putins, iespējams, patiesi tic, ka Ukraina drīzumā būs spiesta piekāpties. Tagad viņam vairs neesot obligāti nepieciešams visu Ukrainu pārvērst par Krievijas vasaļvalsti - pietiktu ar Ukrainas neitralitāti, okupēto teritoriju atzīšanu, sankciju atcelšanu un iespēju saviem iedzīvotājiem pasludināt uzvaru.
Jebkādu mazāku rezultātu Kremlim būtu grūti pārdot sabiedrībai, jo tad nāktos paskaidrot, kādēļ 1,5 miljoni kritušo un ievainoto bijuši tā vērti.
Arī Krievijas varas elitē nevalda pilnīga vienprātība. Galeoti norāda uz latentu sadursmi starp tehnokrātiem un tā dēvētajiem vanagiem.
Tehnokrāti uzskatot, ka karš sasniedzis punktu, kurā turpmākā atdeve samazinās, tādēļ būtu jāiesaldē frontes līnija un jāsāk sarunas. Savukārt “vanagi” pieprasa jaunu eskalāciju - mobilizēt vēl simtiem tūkstošu cilvēku, pastiprināt sabotāžu pret Eiropas rūpnīcām un Ukrainas apgādes ceļiem, kā arī turpināt karu līdz militārai uzvarai.
Spriežot pēc Krievijas pēdējo nedēļu rīcības, Putins izvēlējies tieši otro ceļu.
Domnīca “Atlantic Council” tikmēr brīdina, ka bez iespējām regulāri iznīcināt raķešu palaišanas vietas un ražotnes pašā Krievijā Ukraina un tās Rietumu partneri gaisa karā paliks neizdevīgā situācijā. Kremlis vairākus gadus mērķtiecīgi paplašinājis raķešu ražošanu, lai pārspētu Rietumu reakcijas ātrumu un pārslogotu Ukrainas ierobežoto pretgaisa aizsardzību.
Paralēli kara propagandai Krievijas televīzijās sākusies arī gatavošanās rudenī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām. Svētdienas lielajā ziņu pārraidē plaši tika izklāstīti Putina partijas “Vienotā Krievija” solījumi, bet citas partijas pat netika pieminētas.
Bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs slavēja “Vienoto Krieviju” par valsts izglābšanu no deviņdesmito gadu “šausmām” un vienlaikus vērsās pret emigrējušajiem kara pretiniekiem. Viņš tos salīdzināja ar pa klusiem nostūriem izklīdušiem prusakiem un paziņoja, ka “nodevējiem” nedrīkstētu ļaut atgriezties dzimtenē.
Propagandists Vladimirs Solovjovs savukārt satraucās, ka ārzemēs dzīvojošie Krievijas pilsoņi varētu piedalīties vēlēšanās un balsot režīmam nevēlamā veidā. Viņa izteikumi parādīja, ka pat sistēmā, kurā vēlēšanu rezultāti tiek kontrolēti un vajadzības gadījumā viltoti, vara joprojām nervozē par tiem pilsoņiem, kurus nav iespējams pilnībā pakļaut propagandai.
Tādējādi aiz bravūrīgajiem paziņojumiem par drīzu Ukrainas krahu redzama arī pavisam cita aina - Kremlis cer uz ziemu, baidās runāt par saviem zaudējumiem un jau laikus meklē ienaidniekus, kurus vainot gadījumā, ja kārtējā solītā uzvara atkal nepienāks.