Majors Slaidiņš atklāj Krievijas “sāpīgākās” vietas Ukrainas karā

Kuras ir Krievijas “sāpīgākās” vietas Ukrainas karā? Viss nav tik vienkārši. Arī Ukrainai ir savas vājās vietas – ūdensapgāde, ūdens attīrīšana u.c., TV24 raidījumā “Aktuāli par karadarbību Ukrainā” pastāstīja  Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Runājot par Krieviju, J. Slaidiņš uzsvēra, ka Maskavas un Maskavas apgabala gāzes apgādes sistēma ir unikāla divu gredzenu inženierbūve, kas paredzēta augstai uzticamībai un savstarpējai dublēšanai. Tā ir daļa no Krievijas vienotās gāzes apgādes sistēmas. Visas struktūras pamatā ir augstspiediena maģistrālie tīkli, sadales stacijas un sazaroti iekšējie tīkli. Gāzes apgāde galvaspilsētas reģionam tiek īstenota, izmantojot “gredzenu” sistēmu, kas ļauj novirzīt gāzes plūsmas avāriju vai maksimālās ziemas slodzes gadījumā.

Ārējais gredzens - Maskavas apgabala gāzes vads - atrodas 60-100 km attālumā no Maskavas apvedceļa. Tas savieno visus galvenos maģistrālos gāzes vadus, kas nāk no Sibīrijas un citiem gāzes ieguves reģioniem. Gar to atrodas lieljaudas gāzes sadales stacijas. “Ja pa tām veiks triecienu, tad būs slikti,” secina J. Slaidiņš.

Ir arī iekšējais gredzens, kas atrodas tuvāk Maskavas robežām (daļēji gar Maskavas apvedceļu), pēc spiediena samazināšanas tas saņem gāzi no ārējā gredzena un sadala to starp termoelektrostacijām, lieliem rūpniecības objektiem un pilsētas gāzes sadales stacijām. “Arī tas varētu būt Kievijas “Ahilleja papēdis”, un es noteikti uzskatu, ka tas ir vājais punkts, par ko liecina lielais pretgaisa aizsardzības loks ap Maskavu - jāsargā ne tikai militārie objekti, bet arī gāzes infrastruktūra,” piebilda J. Slaidiņš.

Jāpiebilst, ka aptuveni 40% no Krievijas elektroenerģijas tiek saražoti, sadedzinot dabasgāzi, un patiesībā visa Krievijas Eiropas daļas dzīve ir tieši atkarīga no gāzes. Un tieši šeit slēpjas ievainojamība, jo, lai piegādātu gāzi no Urengojas un Jamalas pilsētām ar miljoniem iedzīvotāju, ir jāizmanto maģistrālais gāzes vads.

Ja šoziem sāksies līdzīgi uzbrukumi tiem, kurus Ukrainas armija pašlaik veic pret “Wildberries”, bet šie triecieni būs pa gāzes kompresoru stacijām, “tad ziemā pa Maskavu un Sanktpēterburgu klīdīs lāči, jo dzīve kļūs praktiski neiespējama”. “Un tas ir tas, kas varētu fundamentāli mainīt Krievijas pozīciju šajā karā, novest pie tās pilnīgas sakāves. Šis ir kritiskais punkts,” uzsvēra J. Slaidiņš.

Otra lieta ir Maskavas lidostas - Šeremetjeva, Vnukova un Domodedova, un triecieni pa tām var ietekmēt agresorvalsts ekonomiku, šādu iespēju pieļāva J. Slaidiņš. Viņš sacīja, ka pastāv tāds vienkāršots pieņēmums, ka pietiek tikai dienas laikā palaist dronus, lai visas šīs lidostas tiktu slēgtas, un to vajadzētu izmantot pēc iespējas biežāk.

Krievijā to dēvē par operāciju “Paklājs”, kad ārkārtas situācijās noteiktā rādiusā notiek pilnīga gaisa telpas slēgšana visos lidojuma līmeņos (augstumos). Lidostas šajā laika aptur visus ienākošos un izejošos lidojumus, visām civilajām lidmašīnām nekavējoties jāatstāj bīstamā zona vai jānolaižas tuvākajā rezerves lidlaukā, skaidroja J. Slaidiņš.

Ekonomiski tie ir zaudējumi, jo īpaši tur, kur nāk iekšā lielās kravas. “Ar droniem vien “sasist” lidostas būs grūti, vajag ballistiskās raķetes,” sacīja J. Slaidiņš, piebilstot, ko un kā darīt - tas ir ukraiņu rokās.