Svarīgs brīdinājums atpūtniekiem pie Baltijas jūras: reģistrēti jau divi nāves gadījumi baktēriju dēļ

Lai gan veldzēšanās jūras ūdenī lielākoties ir droša, speciālisti atgādina, ka noteiktos apstākļos tajā var savairoties baktērijas, kas var radīt veselības riskus. Eksperti norāda, ka Baltijas jūrā sastopamās baktērijas, nonākot organismā caur atvērtām brūcēm vai ar norītu ūdeni, var izraisīt brūču, asinsrites vai gremošanas trakta infekcijas, tāpēc cilvēkiem ar svaigām brūcēm, novājinātu imunitāti vai hroniskām slimībām pēc peldes ieteicams īpaši rūpīgi sekot savai pašsajūtai, brīdina “tv3.lt”.

Karstajā laikā strauji paaugstinājās ūdens temperatūra Baltijas jūrā, un, pēc zinātnieku domām, ņemot vērā klimata pārmaiņas, tas ir tikai laika jautājums, pirms šī augstākā ūdens temperatūra varēs saglabāties ilgāku laiku. Un, tā kā Baltijas jūras ūdens šobrīd jau sasilst virs 20 grādiem pēc Celsija, apstākļi ir arī ideāli, lai jūrā vairotos bīstamās Vibrio baktērijas.

Ir vairāk nekā 20 Vibrio baktēriju sugu, kas var izraisīt cilvēka vibriozi.

Visbiežāk sastopamās sugas, kas izraisa vibriozi, ir Vibrio parahaemolyticus, Vibrio vulnificus un Vibrio alginolyticus. Tās var izraisīt kuņģa-zarnu trakta infekcijas, brūču infekcijas un asins infekcijas.

Vibrio baktērijas dabiski sastopamas siltā, zema sāļuma jūras vidē, piekrastes ūdeņos, kā arī vasaras mēnešos upju grīvās, kur saplūst saldūdens un sāļais jūras ūdens, slēgtās ūdenstilpēs ar mērenu sāļumu, skaidro speciālisti.

Kā pastāstīja Klaipēdas universitātes Jūras pētniecības institūta pētniece Marija Kataržīte, Vibrio baktērijas dabiski dzīvo arī Baltijas jūrā, un Baltijas jūrā ir atrastas līdz pat trim dažādām potenciāli patogēnām Vibrio sugām.

“Šīs baktērijas jūrā dzīvo pastāvīgi, taču temperatūra ir izšķirošais elements, kas noteiktā laikā izraisa šo baktēriju vairošanos. Kad ūdens temperatūra Baltijas jūrā paaugstinās par vairāk nekā 20 grādiem, tās vairojas ātrāk, tāpēc palielinās iespējamība ar tām saskarties,” skaidro Kataržīte.

Pēc viņas teiktā, šogad neparasti siltā vasara ar tā sauktajiem karstuma viļņiem vērojama Baltijas jūras reģionā kopumā, un Vācijā jau ir reģistrēts vairāk gadījumu nekā iepriekšējos gados, tieši Baltijas jūras augstākās temperatūras dēļ.

"Kad ūdens Baltijas jūrā sasilst līdz 20 grādiem, mēs to uzskatām par siltu jūru. Tomēr šāda silta jūra patīk ne tikai atpūtniekiem, bet arī šīm baktērijām," sacīja M. Kataržīte.

Šogad Baltijas jūra jau jūnijā, šīs vasaras pirmā karstuma viļņa laikā, ir sasilusi par vairāk nekā 20 grādiem.

“Tieši tajā laikā mēs novērojām piekrasti Baltijas jūrā.

Un arī tagad, cik es redzu, kopš pirmdienas ūdens Baltijas jūrā pie Palangas dienas laikā ir sasilis līdz vairāk nekā 20 grādiem. Tas nozīmē, ka šīm baktērijām tagad ir labvēlīgāki apstākļi vairošanai mūsu piekrastē,” saka eksperte.

Uz jautājumu, cik bīstamas varētu būt šīs baktērijas, viņa norāda, ka visaugstākā riska grupa ir cilvēki ar atvērtām brūcēm.

"Peldoties jūrā un radot šīm baktērijām labvēlīgus apstākļus, tās var iekļūt brūcē. Riska grupā parasti ietilpst cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, cieš no noteiktām slimībām, piemēram, vēža, vai kuriem ir citi imūnsistēmas traucējumi, organisms var nespēt cīnīties ar iekļuvušajām baktērijām," komentē zinātniece.

Infekcijas vai nopietnu komplikāciju attīstības iespējamība ir lielāka, ja cilvēkam ir aknu vai onkoloģiskas slimības, diabēts, HIV, talasēmija, viņš saņem imūnsupresīvu terapiju slimību ārstēšanai un lieto medikamentus kuņģa skābes līmeņa samazināšanai. Risks palielinās arī tad, ja cilvēkam nesen ir veikta kuņģa operācija.

Lai gan viegli gadījumi bieži vien izzūd paši no sevis, smagām infekcijām var būt nepieciešama antibiotiku terapija un hospitalizācija. Brūču infekcijām var būt nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, brīdina veselības eksperti.

Kataržīte pastāstīja, ka šogad Vācijā jau ir reģistrēti divi nāves gadījumi no šīs infekcijas. Tomēr jāpatur prātā, ka Vācijā ir aptuveni 160 piejūras pludmales, kuras katru gadu apmeklē miljoniem tūristu. Varbūtība saskarties ar šo infekciju ir ļoti maza, bet, kad tā notiek, tai tiek pievērsta liela uzmanība.

Pēc viņas teiktā, Vācijā parasti katru gadu tiek reģistrēti viens vai divi nāves gadījumi, kas saistīti ar konkrētu Vibrio vulnificus veidu.

"Šādi gadījumi ir patiešām reti, un, kā jau teicu, daudz kas ir atkarīgs no saimnieka, ar kuru baktērija sastopas. Ja organisms nespēj ar to cīnīties, var gadīties, ka tas kļūst par papildu faktoru, kura dēļ organisms vairs nespēj tikt galā ar infekciju," skaidro zinātniece.

Viņa piebilst, ka citās valstīs, piemēram, Zviedrijā, tiek veikta ļoti detalizēta Vibrio baktēriju izraisīto slimību uzraudzība.

"Ja cilvēks pēc peldēšanās ierodas ar ausu vai acu infekciju, viņi izvērtē, vai to varētu būt izraisījusi Vibrio baktērija. Pagājušajā gadā Zviedrijā tika reģistrēti 92 gadījumi, kad noteikta infekcija bija saistīta ar Vibrio baktērijām.

Tomēr šīs infekcijas parasti ir vienkāršākas, piemēram, ausu infekcijas vai acu kairinājums. Cik man zināms, Zviedrijā nav reģistrēti nāves gadījumi,” uzsver Kataržīte.