Cik spēcīga ir Latvijas pase? Publicēts globālais pasu reitings

Pase ir globālās nevienlīdzības un mainīgo ģeopolitisko likteņu simbols, un dažas pases to īpašniekiem piedāvā daudz lielāku ceļošanas brīvību nekā citas, raksta “The Guardian”.

Pases var līdzināties īstiem memuāriem, ar to zīmogiem stāstot romantiskus stāstus par klejošanas kāri, brīvību un piederību.

Taču tās ir arī globālās nevienlīdzības un mainīgo ģeopolitisko likteņu simbols - dažu valstu pases ļauj to turētājiem ceļot uz ārzemēm, vienkārši rezervējot lidojumu un sakravājot somu. Savukārt citur ir jāpiesakās uz tikšanos tuvākajā konsulātā, jāuzrāda dokumenti, kas apliecina identitāti un finansiālie līdzekļi, un pēc tam nedēļām ilgi jāgaida lēmums.

Kā Latvijas pases statuss tiek novērtēts pasaulē?

Ar Latvijas pasi iespējams brīvi ceļot uz 118 galamērķiem. Vīza nepieciešama 29 galamērķiem, savukārt 12 galamērķos pirms ceļojuma jāsaņem elektroniskā ceļošanas atļauja (ETA). Vēl 28 galamērķiem iepriekš jāpiesakās un jāaizpilda nepieciešamie dokumenti, bet, lai apmeklētu 11 galamērķus, jāvēršas konsulātā. Turklāt pasaulē nav nevienas valsts, kas Latvijas pases īpašniekiem pilnībā aizliegtu ieceļošanu.

Tas ierindo Latvijas pasi augstajā ceturtajā vietā. Igaunijas pase ierindojas piektajā vietā, bet Lietuvas - sestajā.

Lai gan Latvija, Igaunija un Lietuva visas ierindojas pasaules spēcīgāko pasu vidū, to pozīcijas atšķiras salīdzinoši nelielu atšķirību dēļ ceļošanas iespējās. Reitingu nosaka tas, uz cik valstīm un teritorijām konkrētās pases īpašnieki var doties bez vīzas vai ar atvieglotiem ieceļošanas nosacījumiem, piemēram, elektronisko ceļošanas atļauju vai vīzu ierašanās brīdī. Dažu papildu bezvīzu nolīgumu vai atšķirīgu ieceļošanas noteikumu dēļ Latvija šoreiz apsteidz gan Igauniju, gan Lietuvu.

Pasaules spēcīgākās pases reitinga pirmajā vietā atrodas Apvienotie Arābu Emirāti, kuru pilsoņiem ir visplašākās ceļošanas iespējas. Otrajā vietā ierindojas Francija un Spānija, bet trešo vietu dala vairākas valstis, tostarp Singapūra, Beļģija, Luksemburga, Dānija, Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Somija, Itālija, Šveice, Grieķija, Portugāle, Austrija, Malaizija, Norvēģija un Īrija. Savukārt ASV pase šajā reitingā ieņem 9. vietu, bet Krievijas pase atrodas 39. vietā.

Pēdējo 10 gadu laikā arvien vairāk valstu ir ieguvušas piekļuvi vairāk galamērķiem, un no pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka pasaule atveras.

Armands Ārtons, kurš vada vietni “Passport Index” un seko līdzi vīzu prasībām, stāsta: “Statistika liecina, ka arvien vairāk valstu paraksta bezvīzu līgumus.”

Pases stiprumu var novērtēt, saskaitot valstu, štatu un teritoriju skaitu, kurās tās turētājs var ieceļot bez vīzas vai ar vīzu ierašanās brīdī, elektronisko ceļošanas atļauju (ETA) vai paātrinātu e-vīzu. To sauc par mobilitātes rādītāju.

Mazo salu valstu pasu statuss pieauga, tām iegūstot bezvīzu statusu no jaunattīstības valstīm. Ārtons to skaidro ar šo valstu bieži vien mazo iedzīvotāju skaitu, kas netiek uzskatīts par nacionālās drošības apdraudējumu, un ar dažu valdību morālā pienākuma izjūtu piedāvāt bezvīzu ceļošanu cilvēkiem, kas atrodas klimata krīzes frontes līnijās.

Ķīna ir pacēlusies rangā, atverot un paplašinot divpusējus nolīgumus ar reģionālajiem kaimiņiem. Kopš divpusēja bezvīzu nolīguma parakstīšanas ar Singapūru 2024. gada februārī ir strauji pieaudzis ceļojumu skaits starp abām valstīm.

Kad valstis paraksta bezvīzu nolīgumu ar Šengenas zonu, kurā ietilpst 29 Eiropas valstis, to pasu statuss var gandrīz vienas nakts laikā strauji paaugstināties rangā - tāpēc Gruzija, Ukraina un Kosova ir starp lielākajām pasu saraksta līderēm.

Ārpus Šengenas zonas pasu mobilitāte, visticamāk, palielināsies, pateicoties jauniem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem. Āfrika joprojām ir vismazāk integrētais reģions, un tikai 29% ceļojumu kontinenta ietvaros notiek bez vīzām.

Līdzsvars mainīsies arī tad, kad arvien vairāk valstu aizstās tradicionālās vīzas ar digitālajām ETA un e-vīzām, "ko veicina sasniegumi robežu drošībā, ceļotāju pārbaudē un digitālajā imigrācijas pārvaldībā", saka Ārtons. Tas varētu nozīmēt papīra vīzu beigas.

Taču tas nozīmē arī to, ka, pēc Ārtona teiktā, ceļotājiem, kuriem iepriekš bija bezvīzu piekļuve, arvien biežāk būs jāsaņem elektroniska atļauja pirms izbraukšanas. Piemēram, paredzams, ka ES līdz gada beigām ieviesīs savu ceļošanas atļauju sistēmu apmeklētājiem, kuri pašlaik ceļo bez vīzām.