ASV apsver iespēju veikt militāru operāciju Mali; Pentagons atsakās komentēt

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju veikt militāru operāciju Mali pret teroristiskās organizācijas "Al Qaeda"atzaru "Islāma un musulmaņu atbalsta grupa" (JNIM), atsaucoties uz vairākiem avotiem vēsta laikraksts "The Washington Post".

ASV amatpersonu viedokļi par to, vai jāuzsāk militāras darbības pret JNIM, ir atšķirīgi, norāda laikraksta. Viens no galvenajiem spēka pielietošanas atbalstītājiem ir Nacionālās drošības padomes vecākais direktors terorisma apkarošanas jautājumos Sebastians Gorka.

Pentagons atteicies komentēt šīs ziņas, taču Baltais nams, atbildot uz "The Washington Post" jautājumu, norādīja, ka ASV aicina Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas valstu valdības "iegādāties amerikāņu tehniku un pakalpojumus, lai atbalstītu to militāros centienus cīņā pret teroristiem".

Baltā nama pārstāvis atzina, ka terorisms Sāhelas reģionā ir "daudznacionāla problēma".

"Mēs aicinām reģionālos partnerus un NATO sabiedrotos atbalstīt Sāhelas valstu aliansi tās cīņā pret JNIM un "Islāma valsti"," viņš piebilda.

Sāhelas valstu aliansē ietilpst Mali, Burkinafaso un Nigēra. Pēdējos gados visās šajās Rietumāfrikas valstīs armija sarīkojusi apvērsumus un gāzusi demokrātiski ievēlētās valdības. Pie varas nākušās militārās huntas faktiski pārtraukušas sakarus ar Rietumiem un vērsušās pēc palīdzības pie Krievijas.

Sarunā ar laikrakstu kāds Trampa administrācijas pārstāvis reģiona destabilizēšanā vainojis Maskavu, piebilstot, ka tā "pierādījusi savu neefektivitāti kā Mali partneris drošības jomā".

"Mēs ceram, ka citas Āfrikas valstis pievērsīs uzmanību Krievijas šausminošajiem rezultātiem cīņā pret terorismu," izteikusies amatpersona.

Bruņotais konflikts starp Mali varasiestādēm un ekstrēmistu un separātistu grupējumiem sākās 2012. gadā. Kopš tā laika valsts atrodas krīzes stāvoklī.

Krievu algotņi Mali atrodas kopš 2021. gada. 2020. gadā varu šajā valstī pārņēma armija pulkveža Asimi Goitas vadībā. Hunta pārtrauca tradicionālās saites ar kādreizējo koloniālo metropoli Franciju un sāka tuvināties Krievijai, uzaicinot uz valsti krievu algotņu bandu "Vagner".

Pēc šīs bandas vadoņa Jevgēņija Prigožina nāves "Vagner" nomainījis ar Krievijas Aizsardzības ministriju saistītais "Āfrikas korpuss".

Krievu algotņus un Mali armiju apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos un civiliedzīvotāju slepkavošanā.