Pasaulē briest nākamais konflikts: ASV apsver iespēju izsēdināt desantu Kubā
ASV Aizsardzības ministrija izskata vairākus militāros scenārijus pret Kubu, tostarp 101. gaisa desanta divīzijas karavīru izsēdināšanu uz salas, trešdien vēstīja ziņu dienests "CBS News", atsaucoties uz vairākām ASV amatpersonām.
Pēc "CBS News" avotu teiktā, Pentagonā šādi plāni apspriesti pēdējo nedēļu laikā, taču galīgo lēmumu Aizsardzības ministrija vēl nav pieņēmusi.
Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets iepriekš neizslēdza iespēju, ka Kubas jautājums varētu tikt atrisināts ar spēku. Jūnijā viņš brīdināja, ka Havanas mēģinājumi iegūt ieročus, kas var apdraudēt ASV, kļūs par iemeslu konfrontācijai. Izlūkošanas dati liecina, ka Kuba ir iegādājusies vairāk nekā 300 bezpilota lidaparātus, lai veiktu potenciālus uzbrukumus bāzei Gvantanamo, ASV flotes kuģiem un Floridai.
Tajā pašā laikā "CBS News" avoti uzskata, ka operācija pret Kubu tuvākajā nākotnē ir maz ticama, jo pārāk daudz Pentagona spēku un līdzekļu ir iesaistīti karā pret Irānu. Turklāt ASV prezidenta Donalda Trampa komanda dod priekšroku varas maiņas panākšanai Kubā, izmantojot ekonomiskos un diplomātiskos līdzekļus.
ASV Valsts sekretārs Marko Rubio ir vairākkārt teicis, ka Vašingtona labprātāk redzētu Havanā tehnokrātu valdību, kas ir noskaņota uz reformām. Taču 11. jūlijā viņš atzina, ka Kubas vadība un tās "korumpētā elite" nemaina kursu, paliekot uzticīga "morāli bankrotējušajai marksistiskajai ideoloģijai" un saglabājot "absolūtu kontroli" pār valsti.
Maijā Kubu apmeklēja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs, kurš solīja paplašināt sadarbību apmaiņā pret to, ka Kubas varasiestādes veic reformas. Viņš arī atgādināja Kubai par operāciju Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro sagūstīšanai.
Pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā Vašingtona ievērojami pastiprināja spiedienu uz Havanu, atkal iekļaujot Kubu terorismu atbalstošo valstu sarakstā. Janvārī Tramps noteica Kubai naftas blokādi, ierobežojot degvielas piegādi saistībā ar, kā apgalvoja Tramps, "ārkārtējiem draudiem", ko Kuba rada Savienotajām Valstīm.
Vašingtona jau desmitgadēm ilgi īsteno Kubas ekonomisko embargo.
Maijā Kubas varasiestādes atzina valsts enerģētiskās sistēmas kritisko stāvokli.
Tramps vairākkārt runājis par Kubas režīma nenovēršamo sabrukumu, solot nopietni pievērsties šim jautājumam pēc tam, kad būs ticis galā ar Irānu. Laikraksts "The Wall Street Journal" rakstīja, ka Vašingtona plāno panākt varas maiņu Kubā līdz 2026. gada beigām.
Kubas prezidents Migels Diass-Kanels paziņoja, ka valsts ir gatava pretoties ASV iebrukumam. "Mēs cīnīsimies, mēs aizstāvēsimies, un, ja mums ir lemts krist kaujā, tad mirt par dzimteni nozīmē dzīvot," paziņoja prezidents.
