Kāda patiesībā ir dzīve Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās?

Kā informēja Ārlietu ministrijā, Tirks prezentēs ziņojumu par Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un cilvēktiesību situāciju Ukrainā, kā arī ANO ģenerālsekretāra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp Krimā un Sevastopolē.

Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņojumā norāda, ka 2025. un 2026. gada ziemas mēnešos Krievijas bruņotie spēki sistemātiski un atkārtoti, vismaz 423 reizes, uzbruka enerģētikas objektiem visā Ukrainā, bojājot un iznīcinot enerģijas ražošanas, pārvades un sadales iekārtas. Uzbrukumi ietekmēja miljoniem civiliedzīvotāju.

Ziņojumā uzsvērts, ka daudzviet mājsaimniecības ilgstoši tika atstātas bez elektrības. Elektroenerģijas deficīta dēļ Ukrainas varasiestādes bija spiestas ieviest regulārus elektroenerģijas padeves pārtraukumus visā valstī, nodrošinot elektrību tikai dažas stundas dienā. Tāpat Krievija sistemātiski un atkārtoti uzbruka centralizētajai siltumapgādes infrastruktūrai, kas nodrošina siltumu un karsto ūdeni lielākajai daļai Ukrainas pilsētu mājsaimniecību, atstājot daudzus cilvēkus vairākas nedēļas bez apkures un karstā ūdens.

Ziņojumā secināts, ka elektroenerģijas padeves pārtraukumi ietekmēja ūdensapgādi, veselības aprūpes iestāžu un skolu darbu. Tāpat tika intensificēti uzbrukumi Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai un ostas infrastruktūrai Odesas reģionā.

Pārskata periodā tika nogalināti vismaz 1260 un ievainoti 6706 iedzīvotāji, tostarp 77 medicīnas darbinieki. Kopš 2022. gada februāra Krievijas bruņotie spēki ir nogalinājuši 128 Ukrainas karagūstekņus un personas bez kaujas spējām. Dokumentēti 793 ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības gadījumi - pret 628 vīriešiem, 149 sievietēm, 14 meitenēm un diviem zēniem.

ANO ģenerālsekretāra ziņojumā secināts, ka Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās uzspiež savu politisko, tiesisko, administratīvo, tiesībaizsardzības un tiesu sistēmu, ierobežojot medikamentu, veselības aprūpes, sociālās aizsardzības, valsts izglītības pieejamību, nodarbinātību valsts sektorā un pārvietošanās brīvību, kā arī izdara spiedienu uz iedzīvotājiem, lai tie iegūtu Krievijas pilsonību.

Tāpat Krievija deportē cilvēkus uz Krieviju vai trešajām valstīm un īsteno politiku, kas piespiež cilvēkus pamest okupētās teritorijas, daudziem liedz atgriezties, kā arī pieprasa vīriešiem reģistrēties militārajam dienestam un pakļauj iedzīvotājus pastāvīgiem iesaukšanas vai mobilizācijas Krievijas bruņotajos spēkos draudiem.

Ziņojumā akcentēts, ka Krievija nežēlīgi izturas pret aizturētajiem iedzīvotājiem - tie saskaras ar seksuālo vardarbību, tiek sisti, sperti, pazemoti, tiem uzrīda suņus. Savukārt radiniekiem ir grūti iegūt informāciju par ģimenes locekļu likteni un atrašanās vietu.

Tāpat tiek piespriesti naudas sodi par pretkara uzskatu paušanu, okupācijas nosodīšanu vai Krievijas valdības kritizēšanu, pro-Ukrainas viedokļa paušanu vai atbalsta izrādīšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Cilvēki tiek saukti pie atbildības par mobilajos tālruņos esošo saturu, tostarp Ukrainas mākslinieku dziesmām, Ukrainas valsts simbolu vai Ukrainas karoga krāsu attēliem, bet par Ukrainas nacionālo simbolu demonstrēšanu pasludina notiesājošus spriedumus un piespriež naudas sodus vai administratīvo arestu uz laiku līdz 14 dienām.

Okupētajās Ukrainas teritorijās tiek uzspiesta Krievijas valsts mācību programma un militarizēti priekšmeti, ar izglītības, tostarp ārpusklases nodarbību, palīdzību tiek popularizēti Krievijas naratīvi, ierobežota ukraiņu valodas lietošana, un skolās vairs nemāca ukraiņu valodu.

Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās uztur visaptverošu sistēmu iedzīvotāju privātās dzīves un saziņas kontrolei - tiek veiktas biežas tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvju mājas vizītes pie personām, kuras tur aizdomās par pro-Ukrainas uzskatu paušanu, skolās bērnu tālruņos tiek meklēta programmatūra piekļuvei Ukrainas izglītībai tiešsaistē un kontrolpunktos tiek pārbaudīts mobilo tālruņu saturs.

Tāpat Krievija liek satelītantenu vietā uzstādīt iekārtas piekļuvei tikai prokrieviskiem televīzijas kanāliem un interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt piekļuvi Ukrainas tīmekļa vietnēm, iebiedē un vajā cilvēktiesību aizstāvjus, advokātus, aktīvistus un žurnālistus, kā arī ierobežo tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību un konfiscē mājokļus.

Kopš 2014. gada Ukrainā pēc Ukrainas valdības lūguma un, ņemot vērā strauji pasliktinošos cilvēktiesību situāciju Krimā un citās Ukrainas daļās, ir nosūtīta ANO Cilvēktiesību monitoringa misija.

Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada 24. februārī ANO Cilvēktiesību monitoringa misija uzrauga Krievijas īstenotā kara ietekmi uz cilvēktiesībām visā Ukrainā, kā arī attālināti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kurām tai nav piekļuves.