Galvenais drauds Vladimira Putina varai Krievijā mūsdienās ir tā pati čekas sistēma, kas savulaik viņu izvirzīja vadībā - tā raksta krievu politologs un eksperts Antons Jeremins izdevumam “Kyiv Post”.
Autors norāda, ka militāra sakāve ir nāvīgs pārbaudījums jebkurai diktatūrai. Kā piemēru viņš min Musolīni, kurš tika gāzts 1943. gadā, savukārt Vācijā šis process tika aizkavēts, un tas maksāja milzīgu un asiņainu cenu.
Pēc eksperta domām, Putins neradīja mūsdienu čekas režīmu - viņš kļuva par tā veiksmīgāko produktu. Viņa pieredze sīkās kriminālās aprindās, un dziļā izpratne par padomju psihes "tumšajiem slāņiem" padarīja viņu par ērtu instrumentu 20. gadsimta 90. gadu elitei. Ilgu laiku Putina un sistēmas intereses sakrita, tomēr tagad situācija ir mainījusies.
"Karš ir nonācis strupceļā. Izmaksas pieaug. Vadītāja prestižs samazinās," raksta Jeremins.
Viņa novērojumos sistēmā sāk dominēt vienkārša izdzīvošanas loģika - parādās naratīvs par "nodotu uzvaru", kas jau atbalsojas pat ietekmīgu ideologu izteikumos. Krievijas "kara korespondenti" no frontes arvien vairāk kritizē anonīmo "varas struktūru" "nedrošību un gļēvulību", savukārt, piemēram, politologs Sergejs Karaganovs un propagandists Vladimirs Solovjovs, publiski argumentē nepieciešamību uzbrukt Eiropai.
Autors identificē divus iespējamos scenārijus - pirmais ir tāds, ka Putins pakļaujas savas svītas spiedienam un pavēl veikt faktiskus triecienus NATO mērķiem. Tomēr eksperts uzskata šo variantu par maz ticamu.
"Viņš nav kamikadze. Viņš nenospiedīs šo pogu," uzsver Jeremins.
Otrais variants, viņaprāt, ir reālistiskāks - tajā "korporācija" nolemj upurēt savu vadītāju, lai saglabātu sistēmu. Tas nebūs klasisks apvērsums, bet gan 1943. gada Itālijas scenārijs: elite pēkšņi "sapratīs", ka pie visām neveiksmēm ir vainojams Putins.
Publikācijā sniegts aptuvens jaunā vadītāja turpmākās runas izklāsts. Viņš paziņos, ka “militārās operācijas” mērķis Ukrainā paliek nemainīgs, bet ir nepieciešama pauze "zādzību un sabotāžas" dēļ armijā.
Jauna figūra, piemēram, pašreizējais aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs, vai drošības dienesta darbinieks, piemēram, bijušais FSB direktors un ilggadējais Krievijas Drošības padomes sekretārs Dmitrijs Patruševs, saglabās sistēmu, aizvācot tās "bojāto simbolu". Šī atelpa tiks izmantota, lai atgūtos un ražotu ieročus, nevis lai panāktu īstu mieru.
Jeremins brīdina Rietumus neatkārtot 2014. gada kļūdas - ja Eiropa un ASV šādu "pamieru" uztvers kā diplomātisku izrāvienu, režīms iegūs laiku, lai sagatavotos nākamajai sarunu kārtai. Autors aicina mainīt diskusijas fokusu: tā vietā, lai "runātu ar Putinu", vajadzētu jautāt, "ko darīt, kad ierodas bargāks pēctecis ar it kā pamieru, kas patiesībā būs gatavošanās jaunai agresijai".
Antons Jeremins arī atgādina, ka Krievijas vara ir veidota tieši tā, lai tā pārdzīvotu savus līderus.