Uzbrukumā Maskavai Ukraina lietojusi reaktīvos dronus
Papildus parastajiem droniem, ko parasti izmanto tāla darbības rādiusa uzbrukumos pret Krievijas mērķiem, 18. jūnija uzbrukumā Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai un vairākām citām vietām ap Krievijas galvaspilsētu Ukraina aktīvi izmantoja reaktīvos raķešu dronus, izdevumam “The New Voice of Ukraina” (NV) pastāstīja avoti Ukrainas Aizsardzības spēkos.
Šādu sistēmu izmantošanu apstiprina desmitiem Krievijas iedzīvotāju ievietotu video, kuros redzami ātri bezpilota lidaparāti, kas atšķiras no tradicionālajiem tāla darbības rādiusa droniem.
Saskaņā ar NV avotiem, 18. jūnija operācija bija viens no Ukrainas veiksmīgākajiem uzbrukumiem, kur izmantoti reaktīvie raķešu droni, jo īpaši, lai pārvarētu Maskavas blīvi slāņoto pretgaisa aizsardzības tīklu. "Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas ap Maskavu darbojās slikti vai pat ļoti slikti," NV pastāstīja kāds avots.
Krievijas pretgaisa aizsardzība zem spiediena
Ukraina iepriekš ir izmantojusi vairāku veidu raķešu dronus uzbrukumos pret mērķiem dziļi Krievijā, tostarp iepriekšējo uzbrukumu laikā Maskavai. Saskaņā ar NV avotu, viens no faktoriem, kas ietekmēja jaunākās operācijas panākumus, varētu būt pakāpeniska Krievijas pretgaisa aizsardzības resursu izsīkšana, tostarp vecāku vai mazāk spējīgu pārtvērējraķešu izmantošanas pieaugums.
Avots norādīja, ka “Pantsir” pretgaisa aizsardzības sistēma, kas ir viens no Krievijas galvenajiem pretdronu ieročiem, pret bezpilota gaisa mērķiem izmanto vairākus dažādus raķešu tipus ar atšķirīgu efektivitātes līmeni.
Ukrainas raķešu dronu programma
Ukraina 2024. gada beigās un 2025. gada sākumā publiski atklāja vairākas raķešu dronu sistēmas, tostarp “Peklo”, “Palianitsia” un “Bars” platformas. To plaša mēroga operatīvā izvietošana paātrinājās 2025. gada beigās un 2026. gadā.
Uzbrukums Maskavai - viens no lielākajiem karā
Maskava 18. jūnijā piedzīvoja, šķiet, vienu no lielākajiem kara dronu uzbrukumiem. Pamatojoties uz Maskavas mēra Sergeja Sobjaņina paziņojumiem, uz Krievijas galvaspilsēta tika mērķēti vairāk nekā 180 dronu. Šis uzbrukums bija otrais trieciens Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai trīs dienu laikā. 16. jūnijā Ukrainas droni jau mērķēja uz šo objektu.
Vēlāk Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņoja, ka trieciens sabojāja naftas pārstrādes rūpnīcas "sirdi" — galveno jēlnaftas pārstrādes bloku. Maskavas naftas pārstrādes rūpnīca ir viena no Krievijas stratēģiski svarīgākajām enerģijas iekārtām, kas ik gadu pārstrādā aptuveni 11 miljonus metrisko tonnu naftas un piegādā aptuveni pusi no Maskavas dīzeļdegvielas pieprasījuma. Krievijas militārie blogeri un neatkarīgie novērotāji jau sen ir raksturojuši šo objektu kā vienu no valsts visaizsargātajām rūpniecības vietām.
"Defense Express" iepriekš lēsa, ka Ukrainas droniem nācās apiet vismaz piecas Pancir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas izvietotas torņos un paaugstinātās pozīcijās ap naftas pārstrādes rūpnīcu. "Reuters", atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka naftas pārstrādes rūpnīca pēc jaunākā uzbrukuma apturēja darbību.
NRA.lv jau rakstīja par Ukrainas dronu uzbrukumu Maskavai.
