ASV aizsardzības ministrs: Gvantanamo ieslodzītajiem vajadzēja nāvessodu

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien izteicies, ka, viņaprāt, Savienoto Valstu jūras spēku bāzē Gvantanamo ieslodzītie būtu bijuši jāsoda ar nāvi par noziegumiem pret ASV pilsoņiem.

Pēc vizītes šajā bāzē Hegsets tikās ar žurnālistiem Tampā, Floridas štatā, kur viņam tika jautāts, kāpēc Gvantanamo bāzē palikušie 15 ieslodzītie nav sodīti ar nāvi, lai nodrošinātu taisnīgumu 2001. gada 11. septembra teroraktu upuriem.

"Manuprāt, šos Gvantanamo ieslodzītos jau sen vajadzēja sodīt ar nāvi par noziegumiem, ko viņi pastrādāja pret amerikāņu tautu," atbildēja Hegsets.

Gvantanamo bāzē vēl ir ieslodzīti 15 cilvēki. Vairāki no viņiem ir apsūdzēti par 2001. gada 11. septembra teroraktu organizēšanu.

Saskaņā ar ASV Aizsardzības ministrijas 2025. gada sākumā publicētajiem datiem tikai divi no šiem 15 atlikušajiem ieslodzītajiem ir notiesāti militārajos tribunālos, bet tiesvedība pret septiņiem citiem vēl turpinās.

Gvantanamo ieslodzījuma vietu ASV izveidoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, un vienā brīdī tajā atradās gandrīz 800 ieslodzīto. Tur gadiem ilgi tika turēti aizdomās turamie par dalību islāmistu kaujinieku grupējumos, dažos gadījumos bez tiesas, un ziņas par spīdzināšanu izpelnījās plašu starptautisku kritiku.

Vairāku ASV administrāciju centieni slēgt cietumu ilgstoši saskārušies ar šķēršļiem, tostarp ar grūtībām atrast valstis, kas būtu gatavas uzņemt atlikušos ieslodzītos.

Gvantanamo līča militārā bāze atrodas Kubas dienvidaustrumu piekrastē. Teritorija ir ASV kontrolē kopš 1903. gada, pamatojoties uz pretrunīgi vērtētu nomas līgumu. Kopš komunistu nākšanas pie varas Fidela Kastro vadībā 1959. gadā Kuba uzskata, ka beztermiņa līgums nav spēkā.