Harkivā izjaukts krāpnieku zvanu tīkls

Šī gada 26. maijā Valsts policija sadarbībā ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, "Eirojust" un Latvijas Republikas prokuratūru apturēja organizētas noziedzīgas grupas darbību, kas Ukrainas pilsētā Harkivā uzturēja krāpniecisku zvanu centru. Noziedznieki īstenoja investīciju krāpšanas un zaudēto ieguldījumu atgūšanas krāpšanas (angļu val. recovery scam) pret Eiropas valstu iedzīvotājiem, tostarp Latvijas valstspiederīgajiem. Kopumā tika veiktas 14 kratīšanas un piecas personas atzītas par aizdomās turētām. Ir uzsākts kriminālprocess, un turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Maija beigās Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kopā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūru, "Eirojust" un Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm īstenoja vērienīgu starptautisku operāciju, kuras laikā tika pārtraukta zvanu centra darbība Harkivā Ukrainā.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka Ukrainā lokalizētās organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki īstenoja dažādas krāpnieciskas shēmas. Personām tika izteikti maldinoši piedāvājumi tiesiskā ceļā atgūt iepriekš izkrāptos finanšu līdzekļus, kā rezultātā, izmantojot attālinātās autentifikācijas rīkus (Smart-ID), bez personu piekrišanas un uzdodoties par citām personām, tika noslēgti kredītlīgumi. Tāpat tika izteikti fiktīvi investīciju piedāvājumi peļņas gūšanai, radot ilūziju par ieguldījumiem kriptovalūtās un demonstrējot neesošu peļņu speciāli izveidotās platformās.

Noziedzīgās darbības bija mērķtiecīgi vērstas pret gados vecākiem cilvēkiem, kuri iepriekš jau bija cietuši no krāpnieciskām darbībām. Organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki apzināti izmantoja cietušo uzticēšanos un ievainojamību, ciniski manipulējot ar viņu cerībām atgūt zaudētos līdzekļus, lai atkārtoti izkrāptu naudu.

Turklāt, lai nodrošinātu konspirāciju un nepieļautu nepiederošu personu piekļuvi, organizētās noziedzīgās grupas vadītāji biroja telpās bija ieviesuši stingru caurlaižu un piekļuves kontroles režīmu, videonovērošanas sistēmu, kā arī personāla pārbaudi ar poligrāfa palīdzību.

Pirmstiesas izmeklēšanā sākotnēji konstatēti seši cietušie, no kuriem izkrāpti ne mazāk kā 100 000 eiro. Nekavējoties tika uzsākta sadarbība ar Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm, lai novērstu turpmāku noziedzīgās darbības turpināšanu un ierobežotu iespējamos zaudējumus. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes prioritāte bija pēc iespējas ātrāk pārtraukt organizētās noziedzīgās grupas darbību, jo tās operatori intensīvi un sistemātiski katru dienu veica krāpnieciskas darbības.

Šobrīd identificēti jau vismaz 50 cietušie Latvijā un konstatēts, ka cietušo skaits, kā arī nodarīto zaudējumu apmērs, visticamāk, ir būtiski lielāks. Tāpat cietušie identificēti arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Aizdomās turētās personas ilgstoši darbojās organizētā grupā, katram dalībniekam pildot konkrētu lomu un uzdevumus. Diviem no viņiem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, trijiem - mājas arests.

Likumsargi veica 14 kratīšanas, kuru laikā izņemta datortehnika, 49 mobilie tālruņi, transportlīdzekļi, 30 SIM karšu turētāji ar SIM kartēm, banknošu skaitītājs, kriptomaks, kā arī citi lietiskie pierādījumi, kas saistīti ar noziedzīgās organizācijas pretlikumīgajām darbībām un apliecina lomu sadalījumu tās dalībnieku starpā.

Šobrīd turpinās procesuālās darbības, izņemtā aprīkojuma analīze, kā arī tiek noskaidrotas citas noziedzīgās grupas krāpniecisko darbību epizodes un pārējie līdzdalībnieki.

Jau iepriekš ziņots, ka telefonkrāpšana un investīciju krāpšana pērn bija vieni no izplatītākajiem kiberkrāpšanu veidiem, ietekmējot ļoti daudzus iedzīvotājus Latvijā.

Krāpnieku metodes ir izsmalcinātas un ciniskas, tādēļ Valsts policija aicina iedzīvotājus pasargāt sevi no krāpšanas, atceroties būtiskāko:

• neturpināt sarunu, ja ir kaut mazākās aizdomas par krāpniecību;

• neizpaust bankas piekļuves datus (Smart-ID), paroles vai autorizācijas kodus;

• nekavējoties bloķēt piekļuvi bankas kontam un sazināties ar banku, ja rodas aizdomas par datu kompromitēšanu;

• neinstalēt attālinātās piekļuves programmas pēc svešinieku aicinājuma;

• neveikt investīcijas, nepārbaudot pakalpojuma sniedzēja likumību un brokera kompetenci;

• saņemot zvanu par investīciju iespējām, pārliecināties, vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības šādus pakalpojumus piedāvāt;

• pēc sarunas pašiem sazināties ar banku vai attiecīgo iestādi, ja rodas aizdomas par krāpšanu;

• nemaksāt personām, kuras piedāvā atgūt iepriekš krāpšanas rezultātā zaudētos līdzekļus;

• nepārskaitīt naudu uz tā dēvētajiem drošības kontiem vai nepazīstamiem bankas kontiem;

• izkrāpto līdzekļu atgūšana iespējama tikai tiesībsargājošo iestāžu un tiesas ceļā - jebkādi solījumi par ātru naudas atgūšanu ārpus oficiālām institūcijām ir maldinoši.

Gan šī, gan iepriekš īstenotās starptautiskās operācijas apliecina, cik būtiski ir saglabāt modrību un kritiski izvērtēt aizdomīgus zvanus vai ziņojumus. Ja rodas aizdomas par krāpnieciskām darbībām, nekavējoties jāsazinās ar Valsts policiju un jāinformē sava banka.

Tiesībsargājošās iestādes turpina darbu, lai aizsargātu iedzīvotājus un sauktu noziedzniekus pie atbildības. Valsts policija aicina visus būt uzmanīgiem un neļauties krāpnieku viltībām!