Eiropa steidzami gatavo rezerves plānu, ja Tramps izstāsies no NATO; WSJ atklāj detaļas

Eiropas valstis ir pastiprinājušas gatavošanos NATO rezerves plānam iespējamas ASV klātbūtnes samazināšanas vai tās pilnīgas izstāšanās no alianses gadījumā. To veicināja gan ASV prezidenta Donalda Trampa stingrie izteikumi, gan vispārējs šaubu pieaugums par Vašingtonas uzticamību kā drošības garantu.

Saskaņā ar “The Wall Street Journal” (WSJ), diskusijas par tā saukto "Eiropas NATO" notiek neformāli, aizkulišu sanāksmēs un sabiedroto konsultācijās. Uzmanība nav vērsta uz alternatīvas radīšanu aliansei, bet gan uz tās struktūras pielāgošanu scenārijam, kurā Eiropa uzņemas ievērojami lielāku lomu aizsardzības jautājumos. "Šie plāni, kas pirmo reizi tika formulēti pagājušajā gadā, parāda Eiropas bažu dziļumu par ASV uzticamību. Tās palielinājās pēc tam, kad Tramps draudēja atņemt Grenlandi NATO dalībvalstij Dānijai, un ir ieguvušas jaunu steidzamību strupceļā par Eiropas atteikšanos atbalstīt ASV karu pret Irānu," teikts rakstā. Izšķirošais faktors, kā norādīts, bija Vācijas "politiskais pagrieziens". Gadu desmitiem šī valsts pretojās Francijas aicinājumiem pēc lielākas aizsardzības autonomijas Eiropā, dodot priekšroku saglabāt Amerikas Savienotās Valstis kā galveno drošības garantu. Tagad, kanclera Frīdriha Merca vadībā, tas mainās, jo pastāv bažas par Amerikas politikas neparedzamību, izdevumam pastāstīja informēti avoti. Saskaņā ar WSJ, izaicinājuma mērogs esot milzīgs. WSJ norāda, ka visa NATO struktūra ir veidota ap Amerikas vadību gandrīz visos līmeņos - sākot no loģistikas un izlūkošanas līdz augstākajai militārajai vadībai. Un eiropieši cenšas uzņemties vairāk no šīm atbildībām. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nesen paziņoja, ka alianse kļūs "eiropeiskāka". "Atbildības pārlikšana no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Eiropu jau notiek un turpināsies kā daļa no ASV aizsardzības un nacionālās drošības stratēģijas. Vissvarīgākais ir atzīt šo procesu un īstenot to kontrolētā veidā, nevis ļaut ASV ātri atkāpties," sacīja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, kurš ir viens no šīs iniciatīvas vadītājiem.

Vēsturisks pavērsiens Vācijā

Galvenais politiskais katalizators šim procesam bija vēsturisks pavērsiens Vācijā, kas ir Amerikas kodolieroču mājvieta. Valsts ilgi bija izvairījusies apšaubīt ASV lomu kā drošības garantu. Vācieši baidījās, ka Eiropas līderības stiprināšana NATO varētu dot ASV ieganstu samazināt savu iesaistīšanos. Tomēr pagājušā gada beigās Mercs sāka pārskatīt šo nostāju, secinot, ka Tramps ir gatavs atteikties no atbalsta Ukrainai. Saskaņā ar avotiem, viņš arī uzskatīja, ka ASV prezidents karā jauc agresoru ar upuri un ka ASV politikai NATO vairs nav skaidru vērtību. Neskatoties uz to, Vācijas līderis nevēlējās publiski apšaubīt aliansi, kas varētu būt bīstami. Tā vietā tika pieņemts lēmums, ka Eiropai jāuzņemas lielāka loma: ASV paliks NATO, bet aizsardzības smagums gulsies uz eiropiešiem. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atzina, ka diskusijas NATO ietvaros ir sarežģītas, taču tās varētu pavērt jaunas iespējas Eiropai. Viņš nosauca NATO par "nepieciešamu gan Eiropai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm". "Taču ir arī skaidrs, ka mums, eiropiešiem, ir jāuzņemas lielāka atbildība par aizsardzību, un mēs to darām. NATO ir jākļūst eiropeiskākai, lai saglabātu transatlantisko ietekmi," viņš teica.

"Vēlmju koalīcija" NATO ietvaros

Vācijas nostājas maiņa pavēra ceļu plašākai vienprātībai, tostarp Apvienotajai Karalistei, Francijai, Polijai, Ziemeļvalstīm un Kanādai. Ziņojumā teikts, ka tās uzskata plānu par "vēlmju koalīciju" NATO ietvaros. "Mēs veicam piesardzības pasākumus un rīkojam neformālas sarunas ar līdzīgi domājošu partneru grupu, lai nepieciešamības gadījumā aizpildītu robus NATO ietvaros," sacīja Zviedrijas vēstniece Vācijā Veronika Vanda-Danielsone. Tiek atzīmēts, ka pēc Berlīnes nostājas maiņas plānošana ir pārgājusi uz praktiskiem militāriem jautājumiem: kas vadīs pretgaisa aizsardzību, pastiprinājuma maršrutiem uz Poliju un Baltiju, loģistiku un liela mēroga mācībām ASV atkāpšanās gadījumā. Vēl viens svarīgs elements varētu būt obligātā dienesta atjaunošana. Daudzas valstis no tā atteicās pēc Aukstā kara. "No pilsoniskās izglītības un nacionālās vienotības viedokļa nav nekā labāka par obligāto dienestu," atzīmēja Stubs. Amatpersonas arī cenšas paātrināt kritiski svarīgu sistēmu ražošanu, jo īpaši pretzemūdeņu karadarbības, kosmosa tehnoloģiju, izlūkošanas, gaisa degvielas uzpildes un militārās mobilitātes jomās. Kā piemērs tiek minēts kopīgs Vācijas un Apvienotās Karalistes projekts spārnoto raķešu un virsskaņas ieroču izstrādei.

Plāna īstenošana būs sarežģīta

Publikācijā norādīts, ka, neskatoties uz izmaiņu mērogu, šo ambīciju īstenošana būs sarežģīta. NATO spēku augstākais komandieris Eiropā tradicionāli ir bijis amerikānis, un ASV negrasās atteikties no šīs lomas. Nevienai Eiropas valstij pašlaik nav pietiekamas ietekmes, lai aizstātu ASV kā militāro līderi, daļēji tāpēc, ka trūkst pilnvērtīga "kodolieroču lietussarga", ko nodrošina Amerikas Savienotās Valstis. Eiropieši pakāpeniski ieņem arvien vairāk vadošo amatu, taču viņiem joprojām trūkst galveno spēju gadiem ilga nepietiekama finansējuma un atkarības no ASV dēļ. Visizaicinošākie jautājumi joprojām ir izlūkošana un kodolieroču atturēšana. Eiropieši atzīst, ka viņi nevar ātri aizstāt Amerikas satelītus un agrīnās brīdināšanas sistēmas. Vācijas kursa maiņa ir pavērusi ceļu visjutīgākajam jautājumam - iespējamai Amerikas "kodolieroču lietussarga" nomaiņai. Pēc Trampa izteikumiem par Grenlandi Mercs un Francijas prezidents Emanuels Makrons sāka apspriest, vai Francijas kodolspējas varētu tikt paplašinātas uz citām Eiropas valstīm.

ASV un NATO šķelšanās

Tramps nesen paziņoja par iespējamu ASV izstāšanos no NATO. Viņš to paziņoja intervijā laikrakstam “The Telegraph”. Jautāts par iespējamo dalības pārskatīšanu, Tramps atbildēja: "Ak, jā, es teiktu, ka tas sniedzas tālāk par pārskatīšanu," efektīvi apšaubot Amerikas klātbūtnes stabilitāti organizācijā. "Mani nekad nav ietekmējusi NATO. Es vienmēr esmu zinājis, ka NATO ir papīra tīģeris, un, starp citu, arī Putins to zina," viņš teica. Tramps uzskata, ka Eiropas partneri izrādījās neuzticami kritiskā brīdī, kad kļuva nepieciešams atbloķēt Hormuza šaurumu. Pēc tam Rite paziņoja par NATO "neveselīgās atkarības" no ASV beigām. Pēc NATO ģenerālsekretāra teiktā, Eiropa aizsardzības jautājumos bija "pārāk paļāvusies" uz Ameriku, taču tagad Eiropas valstis vairāk iegulda savās militārajās spējās, un šīs investīcijas "liek pamatu" patiesai transatlantiskajai partnerībai.