Karalis Čārlzs izvirza īpašu prasību karalienes Elizabetes II oficiālās biogrāfijas rakstīšanai

Karalis ir izteicis īpašu lūgumu par to, kā tiks dokumentēts karalienes Elizabetes II dzīves gājums, raksta “express.co.uk”.

Karalis Čārlzs ir izteicis svarīgu lūgumu par to, kā tiks rakstīta karalienes Elizabetes II oficiālā biogrāfija - viņš ir lūdzis, lai šis monumentālais uzdevums tiktu uzticēts sievietei rakstniecei.

Karalis ļoti vēlas, lai tieši Anna Kīja kļūtu par karalienes Elizabetes II pilnvaroto biogrāfi, un šis projekts viņai dotu piekļuvi monarha privātajiem dokumentiem par viņas 70 valdīšanas gadiem. Karalis jau iepriekš ir sadarbojies ar Kīju, kura vada fondu "The Landmark Trust", un tiek uzskatīts, ka viņš viņai pilnībā uzticas.

Kopš 2012. gada Kīja ir labdarības organizācijas “The Landmark Trust” direktore, kas glābj nolaistas vēsturiskas ēkas un kuras patrons ir pats karalis. Viņa ir arī Karaliskās kolekcijas fonda, kas rūpējas par monarha mākslas darbiem un rīko izstādes, pilnvarniece, kā arī eksperte kroņa dārglietu jomā, 2012. gadā uzrakstot to vēsturi.

Kījas draugi laikrakstam “The Times” viņu neraksturoja kā biogrāfi, taču sacīja, ka viņa noteiks jaunu standartu mūsdienu karaliskās ģimenes rakstniecībā un ir “drosmīga izvēle” karaliskajai ģimenei grūtā laikā, ņemot vērā Endrū Mauntbatena-Vindzora skandālus.

Sers Saimons Dženkinss, bijušais laikraksta “The Times” redaktors, teica: “Viņa ir ļoti veiksmīga rakstniece un pirmšķirīga vēsturniece ar asu izpratni par monarhiju īpaši grūtā 17. gadsimta laikā, par kuru viņa rakstīja ar lielu degsmi. Interesanti ir tas, ka viņa ir eksperte monarhijas ievainojamības jautājumos Stjuartu valdīšanas laikā un tādējādi ir ļoti labi informēta par monarhijas ievainojamību sabiedrības noskaņojuma un republikānisma ietekmē.”

Viņš piebilda: “Būtu smieklīgi, ja būtu kāds, kurš vienkārši uzrakstītu glaimojošu svētrunu - un Anna noteikti tāda nav -, taču viņa ļoti ciena Lielbritānijas institūcijas un cilvēkus, kas par tām ir atbildīgi. Šī Čārlza izvēle ir ārkārtīgi interesanta un diezgan drosmīga.”

Uzdevums dokumentēt mirušā monarha dzīvi, domājams, prasīs daudzus gadus.

Pat ar karaliskās ģimenes oficiālu atbalstu pētījumiem autorizētās biogrāfijās joprojām var būt daudz pārsteidzošu atklāsmju.