Nopludināta telefonsaruna: Ungārijas ārlietu ministrs ES pilda Lavrova pavēles
Žurnālistu izmeklēšana Eiropā ir izraisījusi strīdus saistībā ar iespējamām Ungārijas amatpersonu saitēm ar Krieviju. Uzmanības centrā ir telefonsarunas starp Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijārto un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Publicētie materiāli varētu liecināt par slepenu koordināciju attiecībā uz ES sankciju politiku.
Saskaņā ar publiskotajiem ierakstiem, viena no sarunām notika tūlīt pēc Sijārto vizītes Krievijā 2024. gada augustā. Sarunas laikā Lavrovs pieminēja, ka Krievijas mediji aktīvi izmanto Ungārijas ministra izteikumus, uz ko Sijārto jautāja: "Vai es kaut ko nepareizi pateicu?" Lavrovs apliecināja: "Nē, nē, gluži otrādi. Viņi vienkārši saka, ka jūs pragmatiski aizstāvat savas valsts intereses."
Tomēr galvenā zvana tēma bija krievu uzņēmēja Ališera Usmanova lūgums atcelt sankcijas pret viņa māsu. Lavrovs šo lūgumu nodeva tieši, un Sijārto apstiprināja savu gatavību rīkoties: "Kopā ar slovākiem mēs gatavojam priekšlikumu Eiropas Savienībai viņu svītrot no saraksta." Pēc tam sankcijas tika atceltas.
Ieraksti paver plašāku ainu — iespējamu sistēmisku iejaukšanos ES sankciju politikā. Pēc viena Eiropas izlūkdienesta darbinieka teiktā, sarunu saturs šķiet aizdomīgs: "Ja izdzēš vārdus, izskatās, ka kurators strādā ar aģentu."
Eiropas diplomāti norāda, ka Ungārija un Slovākija ir atkārtoti mēģinājušas bloķēt sankciju lēmumus vai pieprasījušas, lai atsevišķas Krievijas personas tiktu izņemtas no sarakstiem. Tomēr, viņuprāt, argumenti bieži vien bija politiski, nevis juridiski.
Īpašu uzmanību piesaistīja sarunas par jaunām sankciju paketēm. Sarunās ar Krievijas amatpersonām Sijārto paziņoja par aktīviem centieniem atcelt ierobežojumus: "Es daru visu iespējamo, lai tos atceltu. Es jau esmu izņēmis 72 uzņēmumus no saraksta." Viņš arī pauda gatavību pārbaudīt Krievijas bankas, kurām varētu tikt piemērotas sankcijas.
Neskatoties uz to, Eiropas Savienība galu galā pieņēma vēl vienu sankciju kārtu. Tomēr eksperti norāda, ka to ietekme varēja būt ievērojami lielāka bez atsevišķu valstu iejaukšanās, un nopludinātajiem ierakstiem varētu būt nopietnas politiskas sekas ES vienotībai.
