Andris Teikmanis: Eiropas Savienība noteikti sabruks līdz 2050. gadam

TV24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?”, runājot par plānošanas dokumentiem, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis stāstīja, pēc kādiem principiem tiek veidoti nākotnes plāni un kādēļ tie ir nepieciešami.

“Rostovska kungs (Aigars Rostovskis, uzņēmējs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents) kādreiz bija saskaitījis kādus 150 dažāda līmeņa un mēroga plānošanas dokumentus, bet viena no lielajām problēmām ir, kā mēs veidojam šos nākotnes plānus,” sacīja A. Teikmanis.

A. Teikmanis atgādināja, ka pirms desmit gadiem viņu savaldzinājušas nākotņošanas idejas, kuras mēģināts kombinēt kopā ar mākslu un dizainu. Taču vēsturiski nākotnes scenārijus sāka rakstīt nepieciešamības dēļ. Hermanis Kants ar Randu izstrādāja pirmo scenāriju tāpēc, ka bija kodolkara draudi, un vajadzēja plānu, ko un kā darīt. Draugs no Holivudas to ieteica nosaukt par scenāriju, jo tas vienmēr ir stāsts, un labi scenārija plānotāji labi prot izstāstīt stāstu.

“Un, ja politiķi vai politikas veidotāji neprot izstāstīt nākotni, tad nākotne cilvēkiem paliek tāda…” sacīja A. Teikmanis, un, viņaprāt, tas ir pirmais iemesls, kāpēc neizdodas ieviest plānu vai mērķi, vai kā tas ir nosaukts. “Par napiem (NAP - nacionālās attīstības plāns) ir atsevišķs stāsts, tur mēģina ielikt visu ko, tāpēc ka tā ir cerība tikt pie Eiropas naudas katrai tai nozarei…” piebilda A. Teikmanis.

Bet, ja runā par lieliem, stratēģiskiem plāniem, ko vajadzētu sasniegt valstij, tas, pēc A. Teikmaņa sacītā, ir kā izstāstīt stāstu. Svarīgi ir, kā veidos scenāriju, vai runās par nepatīkamām lietām, kādi ir lielie ietvari: attīstība - sabrukums, ekstensīva attīstība - intensīva attīstība, ekstensīvu iemeslu dēļ sabrukums vai intensīvu (iekšēju) iemeslu dēļ sabrukums.

“Mēs parasti neizvēlamies runāt par sliktajiem scenārijiem, lai gan, domājot par nākotni, lai būtu droša un noturīga sabiedrība, sabiedrībai ir jāizstāsta, ko mēs, piemēram, darīsim ekoloģiskas katastrofas, ārēja iebrukuma gadījumā,” uzskata A. Teikmanis.

Uz jautājumu, vai būtu jāizstrādā arī plāns, ko darīt, kad sabruks Eiropas Savienība (ES), A. Teikmanis atbildēja, ka “Eiropas Savienība noteikti sabruks līdz 2050. gadam vai arī vietā būs kaut kas cits. Pašreizējais ES modelis ir sliktākais, kādu varēja uzbūvēt, tas nav ilgtspējīgs modelis, vai nu Eiropa paliks federāla un efektīvāka.”