Sievietei, kura nespēja samierināties ar masveida izvarošanu, veic eitanāziju

© ekrānšāviņš

Šodien Spānijā, precīzāk, Katalonijā, 25 gadus vecā Noelija Kastiljo Ramosa saņems eitanāziju — medicīniski asistētu nāvi, kas izbeigs viņas vairākus gadus ilgās fiziskās un psihiskās mokas, vēsta "Reuters" un citi ārvalstu mediji.

Viss sākās 2022. gadā, kad jaunā sieviete, toreiz tikai 23 gadus veca, piedzīvoja šausminošu masveida izvarošanu aprūpes iestādē, ko veica trīs nepilngadīgi migranti. Trauma bija tik graujoša, ka Noelija mēģināja izdarīt pašnāvību — vispirms ar medikamentu pārdozēšanu, bet pēc tam, oktobrī, izlecot no piektā stāva loga. Viņa izdzīvoja, taču kritiens viņu padarīja par paralizētu no vidukļa uz leju, ar pastāvīgām, nepanesamām hroniskām sāpēm un smagu psihisku slimību, kas neatstāja cerību uz uzlabošanos.

Gadiem ilgi Noelija cīnījās ne tikai ar ķermeņa un dvēseles sāpēm, bet arī ar tiesu sistēmu. 2024. gada jūlijā Katalonijas speciālā komisija vienbalsīgi apstiprināja viņas lūgumu pēc eitanāzijas saskaņā ar Spānijas 2021. gada likumu, kas atļauj palīdzētu nāvi pieaugušajiem ar neārstējamām, smagi invalidizējošām slimībām. Procedūra bija paredzēta 2024. gada 2. augustā, taču tajā brīdī iejaucās viņas tēvs.

Ultrakonservatīvās organizācijas “Abogados Cristianos” (Kristīgie advokāti) atbalstīts, tēvs uzsāka ilgstošu juridisko karu, apgalvojot, ka meitas psihiskā slimība un invaliditāte liedz viņai pieņemt brīvu un apzinātu lēmumu. Viņš cīnījās līdz pēdējam — cauri zemākajām tiesām, Augstākajai tiesai un pat Spānijas Konstitucionālajai tiesai. Februārī 2026. gadā Konstitucionālā tiesa noraidīja tēva apelāciju, secinot, ka nav pārkāptas fundamentālās tiesības. Vēlāk arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atteica apturēt procedūru. Noelija pati pēdējās dienās intervijās atkārtoti uzsvēra: “Es gribu beigt ciešanas ar cieņu.” Viņa atzina, ka neviens ģimenes loceklis neatbalsta viņas lēmumu, taču uzstāja, ka vecāku laime nedrīkst stāvēt augstāk par meitas tiesībām izlemt par savu dzīvi.

Šodien, 2026. gada 26. martā, pēc vairāk nekā pusotra gada juridiskās cīņas, Noelijas lūgums tiks izpildīts. Viņas gadījums ir izraisījis asas debates Spānijā un visā Eiropā — vieni redz tajā cilvēka cieņas un autonomijas uzvaru, citi — traģisku sabiedrības neveiksmi, kas nespēj piedāvāt palīdzību traumu upurim un tā vietā piedāvā nāvi kā “risinājumu”.

Spānijā kopš 2021. gada eitanāzija ir likumīga, un 2024. gadā ar tās palīdzību aizgājuši mūžībā jau 426 cilvēki. Noelijas stāsts kļuvis par vienu no pretrunīgākajiem — jaunā sieviete, kas nespēja sadzīvot ar vardarbības rētām, izvēlējās beigt visu uz visiem laikiem.

Cilvēki, kam nav vienaldzīgs jaunās sievietes liktenis, jau kopš rīta pulcējas pie iestādes, kur tiks veikta eitanāzija. Māte, kas kategoriski neatbalsta meitas izvēli, apgalvo, ka neskatoties uz sāpēm, paliks pie meitas līdz pašām beigām.