Kāpēc Tramps patiesībā nav izdevīgs Putinam?
Sākoties karam Ukrainā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņēma, ka ātra uzvara ļaus viņam nodrošināt savas ietekmes sfēras Eiropā, tā laikraksta “The New York Times” slejā raksta Krievijas ārpolitikas un drošības politikas eksperte Hanna Nota.
Viņa norāda, ka šķiet, ka Putinam tas beidzot izdosies, - ASV prezidents Donalds Tramps “vēlas nomazgāt rokas no Ukrainas, un tas potenciāli ļautu viņam sadarboties ar Krieviju dažādās jomās, sākot no ieroču kontroles līdz tirdzniecībai.”
Tomēr gada laikā šīs cerības bija zudušas. Divpusējās tikšanās nedeva nekādu progresu, piemēram, atjaunojot tiešos lidojumus vai nosūtot uz Maskavu jaunu ASV vēstnieku. Un, neskatoties uz Putina svinīgo sagaidīšanu Aļaskā, tas nenoveda pie diplomātisko attiecību atjaunošanas.
Trampa administrācija nav bijusi labvēlīga pret Krieviju, raksta izdevums. Pirmkārt, Tramps ignorēja Putina ģeopolitiskās ambīcijas, un tas kļuva īpaši labi redzams pēc ASV triecieniem Irānai 2025. gadā, kad Tramps noraidīja Putina piedāvājumu būt par starpnieku.
Pēc tam Putins pat netika uzaicināts uz Gazas pamiera samitu, un, tā vietā, lai sadarbotos ar Krieviju Tuvajos Austrumos, Tramps ignorēja Putinu un ieteica viņam izbeigt karu pret Ukrainu, pirms iejaukties arī citos jautājumos.
Arī Kaukāzā Tramps demonstratīvi bija starpnieks miera sarunās starp Armēniju un Azerbaidžānu. Viņš arī veica zibens operāciju, lai nogalinātu Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, un apvienoja bruņotos spēkus Persijas līcī. Tagad Tramps varētu potenciāli uzbrukt Irānai vai mērķēt uz Kubu - vēl vienu Krievijas sabiedroto.
Tramps ir iejaucies Krievijas interesēs arī citos veidos - viņš noteica sankcijas Krievijas naftas kompānijām, konfiscēja Krievijas tankkuģi un piespieda Indiju pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu.
Arī situācija ieroču kontroles jomā nav labāka - 2025. gada septembrī Putins ierosināja saglabāt kodolgalviņu ierobežojumus vēl vienu gadu pēc līguma termiņa beigām, tomēr Tramps uz to pat nesniedza oficiālu atbildi, un tikai dažas dienas pirms līguma termiņa beigām deva mājienu, ka jebkurā turpmākā līgumā būs jāiekļauj arī Ķīna.
Šī nostāja attiecās arī uz "Miera padomi" - lai gan Tramps uzaicināja Putinu pievienoties, viņš pasludināja sevi par priekšsēdētāju uz mūžu, skaidri norādot, ka tas būs “viņa šovs”. Savukārt Krievijai, kas tiecas pēc līdztiesības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pievienošanās padomei nozīmētu vēl vienu pakļaušanos.
Vai Tramps ir izdevīgs Putinam?
Izdevums norāda, ka Tramps nav pilnībā negatīvi noskaņots pret Krieviju - viņiem ir kopīgi uzskati, tostarp attieksmē pret ES un pārliecība, ka “varenība” ir vienīgais pareizais veids kā vadīt valsti. Un Maskava nākotnē to varētu izmantot.
"Nespējot panākt no Trampa Ukrainā to, ko vēlas, Putins turpinās cīņu, arvien dziļāk iegrūžot Krievijas resursus katastrofālā karā. Gan finansiālās, gan cilvēciskās izmaksas pieaugs. Tikmēr ASV turpinās satricināt pasaules kārtību, vadoties pēc principa "Tramps pirmajā vietā". Lai kas tas arī būtu, tas nebūs paveikts ar cieņu," atzīmē raksta autore.
