Minhenes konferences ziņojums: Krievija, visticamāk, gatavojas iebrukumam Baltijas valstīs

Krievija, visticamāk, gatavojas jauniem militāriem konfliktiem Eiropā, īpaši - Baltijas valstīs vai kādā no tās kaimiņvalstīm, tā teikts jaunā Minhenes Drošības konferences ziņojumā. Tā autori brīdina, ka amerikāņu "drošības jumta" ēra Eiropai tuvojas beigām, raksta “unian.net”.

Dokumentā norādīts, ka ASV prezidenta Donalda Trampa otrā administrācija ir skaidri norādījusi, ka atbildība par Eiropas drošību jāuzņemas pašām Eiropas NATO dalībvalstīm.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets kontaktgrupas sanāksmē 2025. gada 12. februārī paziņoja, ka Eiropas drošības nodrošināšanai jābūt eiropiešu prioritātei.

Saskaņā ar Vašingtonas jauno doktrīnu, Eiropas valstīm jāuzņemas "lielākā daļa" gan letālās, gan neletālās palīdzības Ukrainai.

Ziņojumā norādīts, ka kopš 2025. gada janvāra ASV militārais atbalsts ir strauji samazināts, un Vašingtona arvien vairāk izmanto drošību kā ekonomiskā spiediena instrumentu apvienojumā ar ES tirdzniecības līgumiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, analītiķi lēš, ka Kremlis pastiprinās savu agresīvo politiku.

Krievija ir pilnībā pārveidojusi savu ekonomiku uz kara režīmu, tērējot aizsardzībai aptuveni 40% no federālā budžeta, un nav atteikusies no saviem maksimālistiskajiem mērķiem karā pret Ukrainu.

Ziņojuma autori, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, norāda arī uz vairākiem iespējamiem scenārijiem:

karš Baltijā varētu sākties divu gadu laikā pēc iespējamās pamiera Ukrainā;

lokāls konflikts pret vienu no Krievijas kaimiņvalstīm varētu sākties jau sešu mēnešu laikā.

Tāpat tiek atzīmēts, ka Maskava jau ir pastiprinājusi savu hibrīdkampaņu Eiropā, kas ietver enerģētikas infrastruktūras sabotāžu un Polijas un Igaunijas gaisa telpas pārkāpumus 2025. gada septembrī.

Tā sauktais 28 punktu miera plāns, kas tika izstrādāts 2025. gada novembrī ar ASV atbalstu, ir radījis īpašas bažas Eiropas galvaspilsētās. Pēc ziņojuma autoru domām, dokuments lielā mērā ignorē Eiropas intereses, paredzot Ukrainas teritoriālas piekāpšanās, ierobežojot Ukrainas bruņoto spēku lielumu un izslēdzot Kijivu no NATO dalības.

Eksperti arī norāda, ka ASV arvien vairāk darbojas kā "strīdu izšķīrējs", nevis sabiedrotais.

Neskatoties uz to, ka Eiropas valstis kopumā ir palielinājušas savus aizsardzības budžetus par 41%, ziņojuma autori uzskata šos soļus par nepietiekamiem - tā vietā, lai veidotu vienotu aizsardzības sistēmu ES ietvaros, valstis ir izvēlējušās "industriālo nacionālismu", turpinot iegādāties amerikāņu ieroču sistēmas, piemēram, “F-35” un “Patriot”, lai saglabātu Vašingtonas lojalitāti.

Ziņojuma noslēgumā analītiķi brīdina, ka turpmāka vilcināšanās un stratēģisku lēmumu trūkums varētu ievest Eiropu "pelēkajā zonā" starp dažādām ietekmes sfērām, pakāpeniski apdraudot tās spēju patstāvīgi noteikt savu nākotni.