Eiropu apdraud kukainis, pret kuru cīņa ir bezcerīga; to dzēlieni atstāj tulznas
Neliels kukainis no Latīņamerikas pārņem pasauli - sarkanā ugunsskudra jeb Solenopsis invicta ir piemērs tam, kā neliels invazīvs organisms var ne tikai radīt milzīgas sekas ekosistēmām, bet pat prasīt cilvēku dzīvības, raksta “lrytas.lt”.
Pasaules Dabas fonds ir pasludinājis sarkanās ugunsskudras par vienu no invazīvākajām sugām - tikai nepilna gadsimta laikā šie kukaiņi ir izplatījušies Amerikas Savienotajās Valstīs, Karību jūras reģionā, Ķīnā, Taivānā, Austrālijā un visbeidzot sasnieguši Eiropas krastus - Sicīliju, Itāliju. Šīs skudras ir reģistrētas arī Jaunzēlandē, bet tā joprojām ir vienīgā valsts, kas ir veiksmīgi "tikusi galā" ar šo invazīvo sugu.
ASV Lauksaimniecības departaments lēš, ka šīs invazīvās sugas apkarošanas un tās nodarītā kaitējuma izmaksas Amerikas Savienotajās Valstīs ir sasniegušas aptuveni sešus miljardus ASV dolāru gadā, turklāt tās ir prasījušas arī cilvēku upurus.
Amerikas Savienoto Valstu vēsturē ir reģistrēti 80 nāves gadījumi šo kukaiņu dzēlienu dēļ, un 2025. gada martā arī Austrālijas varas iestādes ziņoja par 23 cilvēkiem, kas tika hospitalizēti, un Kvīnslendas štata valdība paziņoja, ka ugunsskudru apkarošanas pasākumiem piešķir 24 miljonus Austrālijas dolāru.
Nāve var iestāties alerģiskas reakcijas dēļ uz šo kukaiņu kodumiem, taču mazāk jutīgi cilvēki ir ziņojuši par tulznām, apdegumiem un stiprām sāpēm dzēliena vietā.
Tas ir saistīts ar dzeloņa indes īpašo sastāvu - šīs ģints skudras izceļas ar īpašu dzeloņa indes sastāvu - papildus polipeptīdiem ar alergēnām īpašībām to būtiskā sastāvdaļa ir piperidīnu grupas alkaloīdi solenopsīni, kas iznīcina ādas šūnas dzēliena vietā un izraisa apdegumiem vai ķīmisko ieroču iedarbībai līdzīgus pūslīšus.
Sarkanās ugunsskudras izplatīšanās Eiropā liek arvien skaļāk runāt par globālās tirdzniecības, klimata pārmaiņu un bioloģiskās drošības savstarpējo saistību - šo invazīvo sugu gadījumā pietiek ar vienu nejauši ievestu koloniju, lai sekas būtu jūtamas desmitgadēm ilgi.
Eiropas dienestiem sarkanās ugunsskudras kļūst par nopietnu pārbaudījumu ne tikai vides aizsardzības, bet arī sabiedrības veselības jomā - pat ja lielākajai daļai cilvēku dzēlieni izraisa tikai lokālas ādas reakcijas, alerģijas risks padara šo sugu īpaši bīstamu, turklāt šīs skudras spēj izspiest vietējās kukaiņu sugas, ietekmēt lauksaimniecību un izjaukt dabisko līdzsvaru.
