“Svarīgākais notikums ir, ka izskatās, ka Kremlis uzlicis “čupu” uz Trampa prasību par pamieru Ukrainas karā,” tā TV24 Krievijas un ASV prezidenta Donalda Trampa attiecības raksturoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Iepriekš gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs teica, ka pamieru krievi ievēros līdz 1. februārim, lai gan Tramps sacīja, ka viņš ar Putinu ir sarunājis daudz ilgāku laiku, atgādināja NBS majors.
Masīvs kombinēts raķešu un dronu trieciens pa Ukrainu notika 3. februāra naktī. Tas aptvēra Harkivas, Dņipropetrovskas, Kijivas, Odesas un Viņņicas apgabalus. Krievija veica triecienus pa kritiski svarīgiem infrastruktūras objektiem, neskatoties uz to, ka it kā vajadzētu būt kādam pamieram, kas liedza veikt triecienus pa enerģētikas objektiem, stāstīja J. Slaidiņš.
Nedēļas laikā krievi uzkrāja pietiekamus resursus, un izskatās, ka gaidīja bargāko salu, un tiklīdz sals sasniedza 25 grādus, tā krievu okupanti atgriezās pie savas ierastās prakses - terorizēt Ukrainas civiliedzīvotājus, jo mērķi nav militāri. Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka veikti triecieni pa militāriem objektiem, ir triecieni pa daudzdzīvokļu mājām un enerģētisko infrastruktūru. Simtiem tūkstošu cilvēku Ukrainā šobrīd ir atstāti bez siltuma un elektrības, secināja J. Slaidiņš.