Makrons slepeni nosūtījis uz Maskavu sarunu vedēju

ELTA un lrytas.lt inf. Raksta, ka tikšanās detaļas kļūst skaidrākas.  Krievijas iebrukumam Ukrainā turpinoties vairāk nekā trīs gadus un vienpadsmit mēnešus, Kijivas spēki turpina stingri aizstāvēties pret okupantiem. Tikmēr Maskava cenšas okupēt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritoriju un nodrošināt sev labvēlīgus miera apstākļus, savukārt sabiedrotie cenšas ātri izbeigt karu.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka tā sauktā "enerģētikas pamiera" vienošanās ar Krieviju ir panākta pirms nedēļas. "Pamiers ilga no svētdienas līdz svētdienai. Tagad tas ir beidzies. Un V. Putins turēja savu vārdu," sacīja ASV prezidents. Pēc D. Trampa teiktā, nākamais Krievijas trieciens noticis pēc šī perioda beigām.

ASV Kongresa Ukrainas atbalsta grupa aicināja pastiprināt spiedienu uz Krieviju, tostarp noteikt jaunas sankcijas, un norādīja, ka trūkst tikai viena paraksta, lai piespiestu Pārstāvju palātu balsot par Ukrainas atbalsta likumu, izmantojot atsevišķu petīciju.

Pārstāvju palātas locekļi aicināja steidzami veikt tiesiskas darbības, lai vājinātu Krievijas kara ekonomiku un virzītu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām. "Kongresam jau sen ir pienācis laiks pieņemt jaunas sankcijas pret Krievija," sacīja pārstāve Mārsija Kaptūra, demokrāte no Ohaio štata.

Krievija karā ar Ukrainu negūst stratēģiskus ieguvumus, un ASV prezidents Donalds Tramps joprojām var izmantot militāru un ekonomisku spiedienu uz Krievijas līderi Vladimiru Putinu, lai panāktu mieru. Par to ziņo The Wall Street Journal, kas analizēja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) jaunā ziņojuma datus. Saskaņā ar rakstu, pēc CSIS datiem, Krievijas zaudējumi karā kopš 2022. gada ir satriecoši un sasniedz 1,2 miljonus cilvēku. Tikmēr iespējamais upuru skaits ir 325 000 - vairāk nekā piecas reizes lielāks par kopējo upuru skaitu visos Padomju Savienības un Krievijas konfliktos kopš Otrā pasaules kara.