Aivars Markots atklāj, kāpēc patiesībā sākās Ukrainas karš

Kāpēc Ukrainai tomēr nācās piedzīvot to, no kā mums izdevās izbēgt? Uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka tās bija pavisam citas pakāpes likmes.

Pirmkārt, vēl A. Markota vecmāmiņa, kas izgājusi Sibīriju, tad, kad mums sākās neatkarība, teikusi, ka mūsu barikādes, tas vēl tā, bet tad, kad modīsies Ukraina, tad gan sāksies pa īstam. Jo Krievija nav impērija bez Ukrainas. Bez Ukrainas Krievija ir tāda feodāla mongoļu - tatāru un vēl kaut kādu diezin kādu turku pavalstiņu kopsalikums ar impērisku centru un totāli pakļautām, izlaupītām provincēm. Un pazaudēt ietekmi Ukrainā, tas nozīmētu visu Krievijas impērisko fantāziju galu, uzskata A. Markots.

Viņš apbrīno, ka Ukraina vispār ir saglabājusies, jo šo valsti, sākot no 1991. gada, faktiski ir pārvaldījuši Krievijas emisāri. Pilnīgi visās jomās Ukrainu vadīja un kontrolēja Maskavas aģenti - ekonomikā, finansēs, nemaz nerunājot par drošību un militārām lietām.

A. Markots uzskata, ka kara iemesls bija nevis Ukraina, bet tas, kas notiek Krievijā, jo “galvenais orks (Krievijas prezidents Vladimirs Putins) ar savu kompāniju, 20 gadus vadot valsti, bija to brutāli izlaupījis”. Mēs redzam disproporciju starp Krievijas civilo un militāro ekonomiku.

Faktiski viss uzsvars tika likts uz militāri rūpnieciskā kompleksa attīstību un apkalpošanu, un civilā ekonomika ārpus Maskavas un Pēterburgas ir nožēlojama. Ir dažas atsevišķas saliņas, kur kāds patriots vai entuziasts ir izveidojis kādu “vanderlendu” (brīnumzemi), bet kopumā valsts ir izlaupīta.

“Tad Putins saprata, ka viņam vienkārši nav izejas un ir jāpaaugstina likmes,” teica A. Markots, salīdzinot šo situāciju ar Netanjahu Izraēlā (Benjamins Netanjahu, Izraēlas premjerministrs). Un tad, lai parādītu tautai, ka ir ienaidnieks, vienu brīdi tas bija Obama (bijušais ASV prezidents Baraks Obama), un tad kā ārējais ienaidnieks parādījās Ukraina.

Protams, tie bija arī Putina jaunības kompleksi, ka viņš Ukrainu dziļi neieredzēja, uzskatot, ka Ukrainas labklājība ir reāls drauds Krievijas atpalicībai, un viņš Ukrainu sāka “zombēt” no savas prezidentūras trešā ceturtā gada.

Tāpēc A. Markots domā, ka karš nav Ukrainas vaina, bet Krievijas iekšpolitikas bankrots ar tendenci pārnest savu problēmu atrisināšanas nespēju uz ārējo apdraudējumu NATO, kas tagad taisās iesaistīt Ukrainu un ar bioloģiskajiem odiem uzbrukt Krievijai.