Protestētājiem Irānā dotas "ne vairāk kā trīs dienas", lai padotos

Irānas policijas priekšnieks Ahmads Reza Radans pirmdien aicinājis protestētājus pašiem pieteikties policijā, solot tādā gadījumā piemērot vieglākus sodus.

"Jaunieši, kuri neapzināti iesaistījās nemieros, tiek uzskatīti par maldinātiem cilvēkiem, nevis ienaidnieku karavīriem", un "Islāma Republikas sistēma pret viņiem izturēsies saudzīgi", valsts televīzijā paziņoja Radans, piebilstot, ka viņiem ir "ne vairāk kā trīs dienas", lai padotos.

Demonstrācijas, ko decembra beigās izraisīja sabiedrības neapmierinātība ar dzīves dārdzību, strauji pārauga plašākos protestos pret klerikālo valsts iekārtu.

Irānas režīms protestus nežēlīgi apspieda, nogalinot tūkstošiem cilvēku.

Irānas amatpersonas apgalvo, ka demonstrācijas bija miermīlīgas, bet pēc tam pārvērtās nemieros, ko izraisījuši Irānas ienaidnieki - ASV un Izraēla - un kā mērķis bijis destabilizēt valsti.

Irānas drošības dienestu amatpersonas, uz ko atsaucas ziņu aģentūra "Tasnim", pagājušās nedēļas beigās paziņoja, ka saistībā ar demonstrācijām aizturēti aptuveni 3000 cilvēku, bet tiesību aizsardzības grupas apgalvo, ka aizturēto skaits sasniedz 20 000.

Irānas augstākais līderis ājatolla Ali Hameneji sestdien paziņoja, ka nemiernieki ir jāsalauž un nedz pašmāju, nedz ārvalstu noziedznieki neizbēgs sodam.

Britu laikraksta "Sunday Times" publicētie dati, ko apkopojuši mediķi, liecina, ka masu protestu laikā pret Irānas teokrātisko režīmu varētu būt gājuši bojā no 16 500 līdz 18 000 cilvēku.

Savukārt Norvēģijā bāzētā organizācija "Iran Human Right" ziņo, ka tā ir pārbaudījusi 3428 protestētāju nāves gadījumus. Organizācija norāda, ka šos cilvēkus nogalinājuši drošības spēki, un apstiprinājums tam gūts no avotiem Irānas veselības sistēmā, kā arī no aculieciniekiem un neatkarīgiem avotiem.