Filma “Beirutas pavediens” atklāj Latvijas saikni ar sprādzienu Beirutas ostā
Latvijas banku sistēmu ilgstoši savās interesēs ir izmantojuši Krievijas valdības un organizētās noziedzības grupējumi, ziņo vietne nemelo.lv
Latvijas-Krievijas-Sīrijas finansējuma saikne ir konstatējama vienā no lielākajiem nenukleārajiem sprādzieniem cilvēces vēsturē 2020. gada 4.augustā Libānā, Beirutas ostā. Tas atklāts producenta Anša Pūpola studijas jaunākajā dokumentālajā filmā “Beirutas pavediens”, kas kopš 10. janvāra skatāma portālā Nemelo.lv.
Sprādzienā tika nogalināti vismaz 218 cilvēki, vairāk nekā 7 000 tika ievainoti, bet aptuveni 300 000 cilvēku palika bez pajumtes.
Ir noskaidrots, ka Krievijas-Sīrijas dubultpilsoņi, brāļi Mudalals un Imads Khuri (Mudalal Khoury un Imad Khoury) organizēja amonija nitrāta transportēšanu un nogādi Beirutas ostā, kur tas uzsprāga, izpostot ostu un Beirutas vecpilsētu.
Nemelo.lv norāda, ka Imadam Khuri piederošā čaulas kompānija IK Petroleum Industrial Company Limited ir reģistrēta Londonā — tajā pašā adresē, kur reģistrēta arī cita firma Corline Consulting LLP. Kā noskaidroja Nemelo.lv, šim uzņēmumam bija konts ABLV bankā.
Taču reģistrācijas adrese neesot bijusi vienīgā amonija nitrāta īpašnieku saikne ar Latvijas banku klientiem. Amonija kravu iegādājies uzņēmums Savaro, kura īpašniece tolaik bijusi Kiprā reģistrēta grāmatvede Marina Psilova. Šī pati persona izrādījusies arī ABLV Bank klientes mātesuzņēmuma CSP Holdings Limited līdzīpašniece. To apliecinot kādas Krievijas bankas patiesā labuma guvēju saraksti.
Turklāt CSP Holdings Limited esot bijis čaulas uzņēmums vēl 139 firmām, tostarp Belinsen LLP, kurā paraksta tiesības bijušas Lielbritānijas pilsonim Aleksejam Strukovam. Lielbritānijas sabiedriskais medijs BBC ir noskaidrojis, ka viņš ir pārvaldnieks ēkai Herefordšīrā, kur reģistrēti tūkstošiem tā dēvēto pastkastīšu uzņēmumu, aiz kuriem slēpjas Krievijas organizētā noziedzība.
Strukova vadītā firma Alpha and Omega arī bijusi iesaistīta amonija nitrāta kravu transportēšanā.
Tomēr ABLV Bank neesot vienīgā kredītiestāde, kas pieķerta kriminālu un sankcijām pakļautu darbību apkalpošanā.
Lai gan pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā visas Latvijas bankas steidzās paziņot par norēķinu pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, realitāte izrādījusies daudz ciniskāka.
Piemēram, publiski pieejamie dati liecinot, ka SEB grupas uzņēmumi Krievijā turpinājuši gūt ievērojamus ienākumus.
2022.gadā Krievijas SEB bankas peļņa esot sasniegusi 49 miljonus eiro, 2023. gadā — 13 miljonus eiro, bet 2024. gadā — 16 miljonus eiro. Grupas gada pārskats rādot, ka SEB Krievijas banka 2024. gadā nodarbinājusi 47 darbiniekus, bet jau 2022. gadā bija izveidojusi sešu miljonu eiro uzkrājumus aktīviem Krievijā. Tas noticis, neraugoties uz drošības iestāžu brīdinājumiem, ka Krievija mērķtiecīgi izmanto savu un citu valstu finanšu sistēmas sankciju apiešanai un ietekmes operācijām.
Savukārt Swedbank Latvija 2023. gadā bijusi spiesta samaksāt 3,4 miljonu eiro sodu ASV Valsts kasei par apzinātu Krievijas sankciju pārkāpšanu. ASV jau iepriekš esot brīdinājusi Latvijas kredītiestādi par darījumiem 2015. un 2016. gadā ar klientu Krimā. Swedbank šo brīdinājumu toreiz neesot uzskatījusi par pietiekami nozīmīgu un darījumus īstenojusi, izmantojot citu ASV banku.
Ansis Pūpols ir profesionāls žurnālists ar 27 gadu pieredzi. Strādājis LTV, LNT un TV3 raidījumos. 2018. gadā dibinājis dokumentālo filmu studiju Nemelo.lv, un šobrīd ir jau 15 dokumentālu pētniecisku filmu autors. Šobrīd arī politiķis, Rīgas domes deputāts (Nacionālā apvienība)
