Ķīnā atrasts pašu krievu aizmirsts krievu ciematiņš ar "matrjoškām" un kirilicas rakstību

Vairāk nekā 3000 jūdzes uz austrumiem Krievija ir zaudējusi gadsimtiem senu savas valodas un kultūras ārzemju priekšposteni – attālu Ķīnas ziemeļu nostūri, kas aprakts ledū un sniegā, raksta “The New York Times”.

Ķīnas valdības izveidotajā "etniskajā krievu pilsētiņā" Enhē ir daudz bērzu, ​​biezs sniegs, Sibīrijas stila guļbūves, kirilicas raksts un degvīns. Vienīgais, kas tur nav, ir īsti krievi.

Vistuvāk tai pietuvojas tādi cilvēki kā pilsētiņas vadītājs Li Pens, tāls krievu pēctecis, kuri, sākot ar 17. gadsimtu, savulaik dominēja pierobežā starp Krieviju un tagadējo Ķīnas Iekšējās Mongolijas reģionu. Pēc paaudžu ilgas laulības ar ķīniešiem, mongoļiem un citiem vietējiem iedzīvotājiem, Enhes "etniskie krievi" ir zaudējuši saikni ar savu senču valodu, tradīcijām un pareizticīgo kristīgo ticību. Krievi tur lielā skaitā sāka ierasties 19. gadsimtā.

Tikai dažas jūdzes no Argunas upes, kas iezīmē robežu ar Krieviju, Enhē mūsdienās dzīvo tikai 2895 cilvēki. Vairāk nekā 40 procenti ir oficiāli reģistrēti kā etniskie krievi, bet tikai retais runā citā valodā kā ķīniešu valodā, liecina amatpersonu sniegtā informācija.

Krievu kultūra Enhē lielākoties saglabājusies kā folkloras karikatūra, kas paredzēta ķīniešu tūristu piesaistīšanai. Tā ir glabāta uz dzīvības uzturēšanas aparāta vietējā muzejā, kurā apskatāmi samovāri, krievu ligzdošanas lelles, Staļina plāksnes, koka pirts un vaska modeļi, kuros attēloti krievi senlaicīgā tradicionālā apģērbā.