Pēc ASV militārās operācijas 3. janvārī, kuras laikā tika sagrābts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva, un nogādāti uz ASV tiesu par narkoterrorismu, Krievijas vadītais militārais kontingents Venecuēlā palicis bez Maskavas atbalsta, vēsta dialog.ua..
Ukrainas izlūkdienesti norāda, ka Krievija acīmredzami pametusi savus cilvēkus sabiedrotā režīma krišanas brīdī, atsakot evakuāciju.
Ģenerālleitnants Oļegs Makarevičs, kuru Ukrainas Drošības dienests (SBU) apsūdz Kahovkas aizsprosta spridzināšanas rīkošanā 2023. gadā (kas izraisīja plašus plūdus Hersonas apgabalā un desmitiem civiliedzīvotāju nāvi), vadīja ap 120 krievu militāros padomdevējus un instruktorus Karakasā. Viņi apmācīja Venecuēlas spēkus dronu lietošanā, izlūkošanā un speciālajās operācijās. Pēc Maduro aizturēšanas Makarevičs un viņa grupa vairākkārt lūguši evakuāciju uz Krieviju, taču Kremlis atteicies palīdzēt, liecina Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) dati.
Šī situācija spilgti ilustrē Krievijas praksi pamest savus karavīrus un sabiedrotos krīzes brīžos, uzsver ukrainu avoti. Makareviča kontingents tagad var kļūt par potenciālu sarunu ķīlnieku ASV rokās, īpaši ņemot vērā ģeopolitiskās pārmaiņas Latīņamerikā pēc Maduro režīma sabrukuma.
Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodījusi ASV darbības kā "agresiju", taču nav sniegusi komentārus par savu militāro personālu Venecuēlā. Makarevičam Ukrainā izvirzītas apsūdzības kara noziegumos, draudot ar mūža ieslodzījumu.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona pārņems kontroli pār Venecuēlu pārejas periodā, izraisot plašu starptautisku kritiku par suverenitātes pārkāpumu.