Epstīna lieta: atklāti vēl 8000 dokumentu
ASV Tieslietu ministrija otrdien publiskojusi vēl vismaz 8000 dokumentu no pedofilijā un cilvēktirdzniecībā apsūdzētā finansista un prezidenta Donalda Trampa bijušā drauga Džefrija Epstīna lietas.
Tostarp publiskoti simtiem video un audioierakstu, arī novērošanas kameru ieraksti no 2019. gada augusta, kad Epstīns tika atrasts miris savā cietuma kamerā.
Tieslietu ministrija publiskoja aptuveni 11 000 saišu uz jaunajiem dokumentiem, taču dažas no tām, šķiet, nekur neaizved.
Ministrija tikusi kritizēta par vilcināšanos publiskot Epstīna lietas materiālus un dokumentu rediģēšanu plašos apmēros pirms nodošanas atklātībai.
Epstīns tika apsūdzēts vairāku desmitu nepilngadīgu meiteņu seksuālā izmantošanā un cilvēku tirdzniecībā seksuālas izmantošanas nolūkā.
Tiesu tā arī nesagaidījis, Epstīns izdarīja pašnāvību federālajā aizturēšanas centrā Ņujorkā 2019. gada augustā dienu pēc tam, kad tika publiskoti dokumenti, kas dod plašāku ieskatu viņa vadītajā seksuālo pakalpojumu tirdzniecības tīklā laikā no 2002. līdz 2005. gadam.
Pakļaujoties republikāņu politiskajam spiedienam, Tramps pagājušajā mēnesī parakstīja likumprojektu, kas Tieslietu ministrijai deva 30 dienas, lai publiskotu lielāko daļu ar Epstīnu saistīto lietu. Ministrija piektdien publiskoja šos materiālus, bet tie ir stipri rediģēti, un vairāki dokumenti pēc tam tika atkal izņemti no datu bāzes.
Tramps ministrijas publiskotajos dokumentos gandrīz nav manāms, un nelielais skaits viņa fotogrāfiju ir bijis publiski pieejams jau vairākus gadu desmitus.
Grupa, kas pārstāv Epstīna upurus, sūdzējās, ka piektdien tika publiskota tikai neliela daļa no visiem materiāliem, un pat tā tikusi pārmērīgi rediģēta bez paskaidrojumiem.
Demokrātu kongresmenis Ro Kana un republikāņu kongresmenis Tomass Masi, kuri izstrādāja likumprojektu par Epstīna lietas materiālu publiskošanu, draudēja izvirzīt ASV ģenerālprokurorei Pemai Bondi apsūdzības par likuma neievērošanu.
Senāta mazākuma līderis Čaks Šumers pirmdien iesniedza rezolūciju, kurā aicināja sākt tiesvedību pret administrāciju par to, ka tā nav publiskojusi visus Epstīna lietas materiālus.
Ģenerālprokurora vietnieks Tods Blanšs aizkavēšanos skaidroja ar nepieciešamību aizsargāt vairāk nekā 1000 Epstīna upuru identitāti, attiecīgi rediģējot dokumentus, un noliedza apsūdzības, ka ministrija cenšas aizstāvēt Trampu.
