Krievija turpina militāro iebrukumu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februāra naktī pēc Vladimira Putina pavēles.
Kremlis ir paziņojis, ka ASV izlūkdienestu atklājumi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas sagrābt visu Ukrainu un atgūt teritorijas, kas kādreiz bija PSRS sastāvā, ir nepatiesi. Pagājušajā nedēļā "Reuters", atsaucoties uz sešiem avotiem, kas pārzina ASV izlūkdienestu atklājumus, ziņoja, ka Putins nav atteicies no sava mērķa sagrābt Ukrainu un iekarot citas Eiropas daļas, kas kādreiz bija padomju impērijas sastāvā, tostarp pašreizējās NATO dalībvalstis. Saskaņā ar aģentūras avotiem, arī Eiropas līderi un izlūkdienesti uzskata, ka Putins vēlas karu Eiropā.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, ka Maskava nezina "Reuters" minēto avotu ticamību, taču, ja informācija ir precīza, tad ASV izlūkdienestu atklājumi ir kļūdaini. "Pirmkārt, mēs nezinām, cik uzticami viņi [avoti] ir," sacīja Peskovs, atbildot uz lūgumu komentēt "Reuters" ziņojumu. "Mēs esam redzējuši dažus atsevišķus ziņojumus par šo jautājumu, bet pat ja tie ir patiesi, tas ir gadījums, kad izlūkdienesti izdara kļūdainus pieņēmumus, pētījumus un secinājumus. Tas absolūti neatbilst patiesībai."
2022. gada 24. februāra naktī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pasludināja karu Ukrainai, nosaucot to par īpašu militāru operāciju Donbasā, kuras mērķis esot aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir pakļauti “Kijivas režīma genocīdam”. Putina apgalvojumus par šādu genocīdu iepriekš ir noraidījusi gan Eiropas Savienība, gan ANO. Rietumu politiķi ir apsūdzējuši Krievijas prezidentu melos, raksta "Postimees" 1398. kara dienā, 22. decembrī.