Krievija lauž militāros līgumus ar 11 Eiropas valstīm
Krievijas Aizsardzības ministrija gatavojas lauzt 10 militārās sadarbības līgumus un vienu memorandu, ko Krievija noslēdza ar vairākām Eiropas valstīm laikā no 1992. līdz 2002. gadam, raksta “DW.com”.
Rīkojums publicēts piektdien, 19. decembrī, oficiālajā Krievijas juridiskās informācijas portālā.
Sarakstā ar līgumiem, kurus Krievijas Aizsardzības ministrija plāno izbeigt, ir iekļauti "militārās sadarbības" līgumi ar tādām valstīm kā Vācija, Polija, Rumānija, Dānija, Norvēģija, Nīderlande, Horvātija, Beļģija un Čehijas Republika, kā arī memorands, kas parakstīts starp Krievijas un Lielbritānijas aizsardzības ministrijām.
Izbeigtie līgumi ir daļa no tiesiskā regulējuma, kas regulē divpusējo militāro sadarbību starp līgumslēdzējām pusēm un kas tika izveidots pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Krievijas Ārlietu ministrija 2025. gada jūlijā paziņoja par 1996. gadā noslēgtā Krievijas un Vācijas militāri tehniskās sadarbības līguma izbeigšanu - ministrija šādu Maskavas lēmumu skaidroja ar to, ka līgums ir "zaudējis savu jēgu un praktisko nozīmi" un ir "absolūti pretrunā ar pašreizējo Krievijas un Vācijas starpvalstu attiecību stāvokli".
Krievijas Ārlietu ministrija tajā vainoja Vāciju - pēc Krievijas diplomātu teiktā, Vācijas valdība "apzināti ideoloģiski indoktrinē Vācijas iedzīvotājus antikrieviskā garā", īsteno "arvien agresīvākas militāristiskas ieceres", un Berlīne it kā "pārpildās ar pārmērīgām ārpolitikas ambīcijām".
Vācija nav komentējusi Maskavas paziņojumus.
Kopš kara Ukrainā sākuma Krievija ir izstājusies no desmitiem starptautisku līgumu par sadarbību drošības jomā - viens no jaunākajiem šādiem līgumiem ir plutonija utilizācijas līgums starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas cita starpā aizliedza šī elementa izmantošanu kodolieroču radīšanā. Tomēr Krievija de facto apturēja dokumentu jau 2016. gadā, atsaucoties uz "strauju attiecību pasliktināšanos" starp Maskavu un Vašingtonu. Apmaiņā pret līguma atjaunošanu Kremlis pieprasīja atcelt sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju pēc valsts agresijas pret Ukrainu.
Krievijas varas iestādes arī cenšas panākt no Amerikas Savienotajām Valstīm apņemšanos neattīstīt stratēģiskos uzbrukuma ieročus, kurus regulēja 2010. gadā noslēgtais jaunais START līgums - pretējā gadījumā Maskava draud oficiāli denonsēt līgumu.
Savukārt 2025. gada aprīlī Krievijas Ministru kabinets denonsēja līgumu ar Norvēģiju, Zviedriju un Somiju par sadarbību Barenca jūrā un Eiroarktiskajā reģionā. Krievija vaino rietumvalstis partnerības izjukšanā.
