Makrons nodevis Mercu, un viņš par to samaksās, norāda "Financial Times"

Par īpašu klupšanas akmeni ir kļuvis iesaldēto Krievijas aktīvu jautājums.

Francija un Vācija nebija vienisprātis par to, vai iesaldētie Krievijas aktīvi būtu jāizmanto Ukrainas vajadzību finansēšanai. Šī situācija, ko jau sauc par Emanuela Makrona "nodevību", liecina par kādreiz spēcīgā Francijas un Vācijas tandēma tālāku norietu Eiropas Savienībā, ziņo "Financial Times".

Publikācijas autori norāda, ka Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs bija viens no galvenajiem lobistiem idejai izmantot 210 miljardus eiro iesaldēto Krievijas suverēno aktīvu Ukrainas atbalstam. Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski klusēja par šo jautājumu, savukārt viņa komanda privāti brīdināja par šādu darbību likumību.

Galu galā pēdējā brīdī Makrons pievienojās Beļģijai, Itālijai un citām valstīm, iebilstot pret Krievijas aktīvu izmantošanu.

"Makrons nodeva Mercu, un viņš zina, ka par to samaksās. Bet viņš ir tik vājš, ka viņam nebija citas izvēles kā atbalstīt [Itālijas premjerministri] Džordžo Meloni," sacīja augsta ranga ES diplomāts, kas pārzina sarunas, ar nosacījumu palikt anonīmam.

Kā norāda publikācijas autors, šis gadījums ilustrē jauno situāciju ES, kur Vācija ir proaktīva, bet Francija ir gausa, raksta "Dialog.UA". Lai gan Mercs pēc uzvaras vēlēšanās jūtas pārliecināts par savu rīcību, atbalstot Ukrainu, Makrona resursi ir ārkārtīgi ierobežoti augstā valsts parāda un politiskās nestabilitātes valstī dēļ.


Mudžaba Rahmans, domnīcas "Eurasia Group" Eiropas vadītājs, norāda uz "pilnīgu maiņu" Vācijas un Francijas lomās. Ja pēdējo četru vai piecu gadu laikā Vācija tika uzskatīta par politisku kavēkli Eiropai, tad tagad tieši Parīze nespēj "izpildīt savu daļu no vienošanās".


Kā norāda "Financial Times", Mercs patiešām ir pieņēmis daudzas no Parīzes ilgstoši aizstāvētajām pozīcijām, tostarp Eiropas stratēģisko autonomiju, aizsardzības iepirkumu principu "Pērc eiropiešu produkciju" un pastiprinātu vienotā tirgus aizsardzību pret negodīgu konkurenci no Ķīnas. Tomēr vienlaikus šķiet, ka pati Francija atkāpjas no spēcīgas Eiropas principiem.

"Savā ziņā ES nekad nav bijusi tik franciska — pieņemot rūpniecības politiku, drošības politiku, lielā mērā pateicoties Makronam. Taču Briselē pieaug sajūta, ka Francija nacionālās intereses izvirza augstāk par ES interesēm... Vecais teiciens, ka "Francija ir tikai runas, runas, runas, runas, nekādas darbības", atgriežas," sacīja Džordžīna Raita, Eiropas politikas eksperte domnīcā "Institut Montana" Parīzē.