Medijs: ASV ārpolitika atbilst Krievijas interesēm un vājina Eiropu
Eksperti: jaunās ASV nacionālās drošības stratēģijas pamatprincipi tuvina Balto namu ar Kremli.
Vašingtona Donalda Trampa vadībā ir atbalstījusi eiroskeptiķus un bieži vien galēji labējos politiskos spēkus tieši tāpat kā Maskava, kas cenšas vājināt Eiropas Savienību, raksta “The New York Times.”
ASV draudzēsies ar Krieviju un ignorēs Eiropu
Trampa administrācijas atjaunotajā ASV nacionālās drošības stratēģijā uzsvērts, ka prioritāte ir konflikta izbeigšana Ukrainā. Viens no galvenajiem ASV ārpolitikas mērķiem ir stratēģiskās stabilitātes atjaunošana attiecībās ar Krieviju, ko ASV uzskata par kritiski svarīgu Eiropai. ASV ir ieinteresētas sarunās par ātru karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, lai novērstu eskalāciju, atjaunotu draudzīgas attiecības ar Krieviju un panāktu Eiropas ekonomikas stabilizāciju. Dokumentā teikts, ka Trampa administrācija nepiekrīt Eiropas amatpersonām, kuras lolo “nereālas cerības” par kara iznākumu Ukrainā. Tāpēc Vašingtona atsakās no atbildības par Eiropas drošību, lai “stabilizētu attiecības ar Krieviju un atteiktos no tālākas NATO paplašināšanās.” ASV mērķis ir samazināt militāro atbalstu Eiropas sabiedrotajiem. Eiropai ir “jānostājas uz savām kājām un “jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību”. Stratēģija nosaka radikālas pārmaiņas, ko Tramps jau faktiski veicis: atteikšanos no globālas dominances centieniem, pievēršot uzmanību Latīņamerikai un Āzijai, bet Eiropu un Tuvos Austrumus atstājot otrajā plānā. Tātad arī Krievijas un Ukrainas karš Trampam un viņa ārpolitikas komandai acīmredzot ir sekundārs jautājums. Tramps uzskata, ka pasaule pieder stiprajiem - ASV, Ķīnai un Krievijai.
Baltais nams kopē Kremļa ideoloģiju
“Tas ir pārsteidzoši, jo ASV jaunās nacionālās drošības stratēģijas pamatprincipi ļoti līdzinās pamatnostādnēm, ko jūs varētu sameklēt līdzīgā Krievijas nacionālās drošības dokumentā,
apgalvo pazīstamais Krievijas pētnieks Timotijs Snaiders. Viņš piebilst, ka Baltā nama izpratnē “laba ārpolitika” ir līdzsvars starp lielvarām, nevis tiesiskuma ievērošana: “Jaunā ASV stratēģija ideoloģiski tuvinājusies Krievijas stratēģijai (..) Tai ir līdzības ar atklātu Krievijas propagandu, kur tiek apgalvots, ka eiropiešu vairākums vēlas, lai karš Ukrainā beigtos neatkarīgi no tā, kas notiks tālāk, un ka karu kurina elites, kas dzīvo citā realitātē.” Politologi uzskata, ka Eiropas līderi sašutumu par ASV ārpolitiku neizrāda, jo ir samierinājušies ar Trampa haotisko kursu un nolēmuši, ka labākā atbilde ir ļaut ASV prezidentam izpausties, lai pēc tam dialogu atkal turpinātu. Viņi labi saprot, ka šādā situācijā vienīgā saprātīgā rīcība ir “sakost zobus” un bruņoties ar pacietību, komentē Čārlzs Kupčans, ASV Nacionālās drošības padomes Eiropas lietu direktors prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā.
ASV ārpolitiku nosaka šaurs izredzēto loks
Pašlaik par vētraino ASV ārpolitiku no Krievijas līdz pat Tuvajiem Austrumiem lemj neliela Trampa tuvāko līdzgaitnieku - padomnieku komanda, komentē “Politico”. Neskatoties uz milzīgo ārpolitisko problēmu apjomu, ieskaitot iespējamu militāru triecienu Venecuēlai, Trampam pietuvināto amatpersomu grupa joprojām ir ļoti maza: īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, valsts sekretārs Marko Rubio, viceprezidents Džeimss Venss, aizsardzības ministrs Pīts Hegsets un Baltā nama kancelejas vadītāja Sjūzija Vailza. Prezidents uzticas tikai ierobežotam lokam: seniem ģimenes draugiem, uzticības personām, ignorējot ASV nacionālās drošības struktūras un Valsts departamentu. Baltā nama amatpersonas apgalvo, ka Tramps sev pietuvinātos izvēlas tikai pēc saviem ieskatiem, sanāksmes rīko galējas nepieciešamības gadījumā, bet lēmumi tiek pieņemti lielā steigā. “Kurš par ko atbild un ko darīs - to visu izlemj prezidents”, piebilda kāds ierēdnis. Izņemot pašu Trampu varas virsotnē, hierarhija praktiski nepastāv, nav arī nekādu ierobežojumu, lai prezidentam piekļūtu.
“Tramps vēlas miera līgumus un atzinību (..) Detaļas viņu uztrauc maz.
Trampam profesionāļus nevajag, jo viņš “negrib zināt”
Trampa nelielā padomnieku grupa, kas pašlaik lemj par ASV ārpolitiku, ignorē Nacionālo drošības padomi (NDP) un tās tradicionālo lomu. NDP uzdevums bija sniegt prezidentam plašāku, profesionālāku viedokļu izklāstu un nodrošināt uzticamus saziņas kanālus. “Mūs bieži pārsteidza nesagatavotus”, izdevumam "Politico" sacīja kāds Eiropas diplomāts Vašingtonā. “Tāda ir Trampa daba. Bet, ja nav komunikācijas ar Balto namu, ir grūtāk iegūt informāciju un pārliecināties, ka viņi zina par mūsu viedokli.” Šovasar NDP sabiedrisko attiecību biroju apvienoja ar Baltā nama preses biroju, ierobežojot informācijas apmaiņu, atlaisti simtiem darbinieku un vairākas padomes komitejas, kaut gan viens no NDP uzdevumiem lēmumu risku novērtēšanai ir piesaistīt pēc iespējas plašāku profesionāļu loku. “Šķiet, ka viņi par to nevēlas zināt,” komentēja kāds augsta ranga bijušais NDP ierēdnis. “Piemēram, eksperti uzreiz pateiks, ka Ukraina nekad nepiekritīs 28 punktu miera plānam. Bet viņiem tas nav svarīgi, jo viņi vienkārši vēlas piespiest Ukrainu to pieņemt.”
Tāpēc nav ko brīnīties par haosu, kas valda Baltajā namā un “Trampa pieejai kara izbeigšanai Ukrainā," sacīja bijušais ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders. Tā notiek, ja izpaliek informācijas apmaiņa, ārpolitikas veidošanas process un sadarbība ar partnervalstīm.
