Militārā dienesta reforma Vācijā izraisa skolēnu protestus

Tūkstošiem skolēnu Vācijā kavē stundas, mītiņojot pret militāro dienestu.

Vācija veikusi izmaiņas aizsardzības politikā un ieviesīs jaunu militārā dienesta modeli, stiprinot bruņotos spēkus Krievijas izraisītā kara apstākļos Ukrainā, 5. decembrī lēma Vācijas parlaments. Par to nobalsoja 323 Bundestāga deputāti, pret bija 272.

Aktīvais dienests joprojām būs brīvprātīgs, tomēr turpinās diskusijas par iespēju atjaunot obligāto militāro iesaukumu. Tūkstošiem skolēnu Vācijā 5. decembrī kavēja stundas, protestējot pret Bundesvēra reformu. Ar saukli “Nē iesaukšanai!” Berlīnē gājienos un mītiņos piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Ar plakātiem un transparentiem viņi soļoja cauri pilsētas centram, ziņo laikraksts “Berliner Morgenpost”.

“NDR”: Hamburgā aptuveni 1700 cilvēku pulcējās pie universitātes. Akcijas notika arī Štutgartē, Drēzdenē, Hamburgā, Rostokā, Nirnbergā, Leipcigā un vairāk kā 100 citās Vācijas pilsētās un pašvaldībās.

Protesta pasākumus visā valstī izziņoja Vācijas skolēnu asociācija “Schulstreik gegen Wehrpflicht” (“Skolu streiks pret iesaukumu”). “Mēs nevēlamies sešus mēnešus dzīvot ieslodzīti kazarmās, būt paklausīgiem, maršēt un mācīties nogalināt. Karam nav nākotnes - tas grauj mūsu dzīves pamatus,” teikts asociācijas tīmekļa vietnē. Aktīvisti paziņoja: “Politiķi un Bundesvērs strīdas par to, kā atjaunot obligāto iesaukumu. Bet neviens ar mums nerunā. Neviens mums nejautā, ko vēlamies mēs.”

Jaunieši protestē pret obligāto dienestu un piespiedu pasākumiem: “Kāpēc man jādara tas, ko man liek vecāka gadagājuma vīrieši? Tā ir apmācība, lai nogalinātu citus cilvēkus”, sašutis viens no protestētājiem, 16 gadīgais Martins. “To nedrīkst darīt ar varu, piespiedu kārtā”, piebilst 17 gadus vecais Nilss. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss protestētājiem atbildēja ar paziņojumu, ka demokrātiska dzīvesveida aizstāvēšanai nepieciešama pilsoņu līdzdalība:

“Ja jūs vēlaties dzīvot šādi arī turpmāk, jums jābūt gataviem par savu nākotni iestāties un to aizsargāt.

Demonstrācijas vēl nav pāraugušas masveida protestos: tie ir pāris tūkstoši Berlīnē, kur iedzīvotāju skaits ir gandrīz 4 miljoni, taču sagaidāms, ka Kremlis situāciju izmantos un ieguldīs resursus dažādās pacifistu organizācijās, skolu un studentu kustībās ar mērķi izvest ielās desmitiem tūkstošus. Vācijas sabiedrībai šis ir nopietna pārbaudījuma brīdis un varas iestādēm būs viņiem jāpaskaidro, ka no savas valsts ir ne tikai jāsaņem, bet arī jākalpo tai.

Bundesvēra reforma paredz, ka sākot ar 2026. gadu, jauniešiem, 18 gadu vecumu sasniegušiem jauniešiem būs jāaizpilda obligāta anketa par fizisko sagatavotību un gatavību pievienoties Vācijas bruņotajiem spēkiem. Jaunas sievietes aizpildīt anketu un paziņot par vēlmi dienēt var brīvprātīgi. Sākot ar 2027. gada jūliju, visiem jauniešiem, sasniedzot 18 gadu vecumu, būs jāiziet obligāta medicīniskā pārbaude. Ņemot vērā pieaugošos Krievijas draudus, Vācija plāno palielināt armiju līdz 260 000 karavīru un ievērojami paplašināt jauniesaucamo rezerves. Ja brīvprātīgo būs par maz, jaunie vīrieši sešu mēnešu dienestam tiks izvēlēti loterijā un var tikt iesaukti dienestā pēc īpaša balsojuma Bundestāgā. Līdz 2035. gadam Vācijai krīzes vai kara gadījumā jāiesauc aptuveni 460 000 karavīru.