Pandēmija mainījusi jaunās paaudzes motivāciju darbam un karjerai

laikraksts “The Washington Post” (“WP”): mileniāļiem un zūmeriem ir atšķirīga izpratne par algotu darbu.

Jaunākās jeb tā saukto zūmeru darbinieku paaudzei (dzimuši ap 1997. - 2012. gadu) raksturīga noraidoša attieksme pret paaugstinātām vadības prasībām un vāja izpratne par stresa situācijām darba vietās. Viņiem zudusi motivācija, jo vairums no viņiem neuzskata, ka papildu slodze un virsstundas vainagosies ar karjeras panākumiem un tiks atalgota ar paaugstinājumu. Viņi apšauba veicamo uzdevumu nozīmi vai steidzamību.

Zūmeru prātiem pārsvarā ir svešas tūkstošgades jeb mileniāļu paaudzei (1981. - 1996. gadā dzimušie) raksturīgās iezīmes - dedzīga neatlaidība, vēlme upurēties un darbs kā prioritāte, ignorējot personīgās intereses. Zūmeru izpratnē tas robežojas ar toksiskumu. Vecākiem kolēģiem par to jau izveidojusies augstprātīga un nievājoša attieksme, - viņi bieži sūdzas, ka neviens vairs neprot strādāt.

“Bet tam visam ir iemesli. Zūmeru paaudze darba gaitu sākumā sastapās ar haosu. Daudziem karjera bija jāuzsāk pandēmijas laikā, kad biroju darbs apstājās un jaunos neviens neņēma. Dzīves dārdzība pieauga, bet karjeras perspektīvas nebija saskatāmas”, raksta laikraksts “The Washington Post”.

Zūmeriem bija jāpielāgojas uzņēmumu nestandarta darba procesiem. Galu galā 25 gadus vecie profesionāļi saprata, ka haoss ir ikdiena. Pētnieki atzīst, ka pirms “Covid” pandēmijas karjeras panākumus pārsvarā saistīja ar uzcītību, un cilvēki bija gatavi atstāt novārtā pat savas personīgās dzīves intereses. Taču pēc 2020. gada jauno darba ņēmēju apziņā notika būtiskas izmaiņas.

Iepriekšējām paaudzēm tika mācīts, ka smags darbs un lojalitāte noteikti tiks atalgoti. Bet pašlaik nav nekādu garantiju, ka darbinieks, kurš uzņēmuma interesēs paveicis ko nozīmīgu, saņems prēmiju, karjeras paaugstinājumu vai parakstīs darba līgumu. Tāpēc jaunie darbinieki apšauba un noraida uzdevumu steidzamību, īpaši ārpus noteiktā darba laika, pat ja vadītājs to pēkšņi pieprasa. Zūmeri ironizē: "Mēs glābjam PDF failus. Tikai kad nomirsim, uzņēmums varbūt atcerēsies un pieminēs, cik lieliski darbinieki mēs bijām.”