"Ukrainai ārkārtīgi neizdevīgs un sāpīgs". Mākslīgais intelekts analizē ASV piedāvāto miera plānu

© Depositphotos

ASV vakar iesniedza miera plānu Ukrainai un gaida tās atbildi lūdz 27. novembrim - dienai, kad Amerikā tiek svinēta Pateicības diena. Vairākiem mākslīgā intelekta rīkiem lūdzām to izvērtēt

ChatGPT atbilde:

Plāna galvenie punkti

  • Pēc žurnālistu publiskotajiem dokumentiem, ASV sagatavotais (un ar Krievijas iesaisti apspriests) projekts ietver prasības, ka Ukraina:

    • zaudē/atzīst Krievijas kontrolētās teritorijas Donbasā (plašāks teritoriju nodošanas elements);

    • ierobežo savas bruņotās spējas — piemēram, tiek piedāvāts armijas ierobežojums (ziņots par 600 000 karavīru limitu) un ierobežojumi uz gariem raķešu spēkiem;

    • atsakās no tiešām NATO lidmašīnu operācijām un no dažām savām bezpeļņas izvēlēm (ierobežojumi, kas vērsti pret starptautisku militāru klātbūtni).

  • Pretī plānā sola «robustus» drošības garantējumus un finansiālu atbalstu atjaunošanai, taču konkrēti mehānismi un izpildes kārtība ziņojumos ir neskaidri vai nav pietiekami detalizēti.

Ko tas praktiski nozīmē Ukrainai — plusi

  1. Varētu samazināt karadarbību ātrāk un glābt civiliedzīvotāju dzīvības un infrastruktūru, ja vien pārtraukums būtu patiesi izpildāms.

  2. Starptautisks atbalsts atjaunošanai un piekļuve līdzekļiem varētu palīdzēt ekonomikai un atjaunošanai

Galvenie mīnusi un lielie riski (kritiskie trūkumi Ukrainas interesēs)

  1. Teritoriāls zaudējums un precedents. Piekrišana nodot vai «nostiprināt» Krievijas kontroli Donbasā (vai citās daļās) nozīmē pastāvīgu teritorijas zaudējumu un tiek atzīts Krievijas fakts pār daļu Ukrainas zemes — tas radītu precedentu, kas ļautu Maskavai nostiprināt okupāciju.

  2. Neskaidras un vājas drošības garantijas. «Robusti garantējumi» bez konkrētas izpildes mehānikas (piem., starptautiskā daudzvalstu spēka izvietojums ar stingru mandātu) var izrādīties tikai politisks solījums — viegli atsaucams, ja Krievija pārkāpj. Tas padara jebkuru teritoriju nodošanu ļoti riskantu.

  3. Militāro spēju samazināšana = neaizsargātība nākotnē. Militārā kapacitātes ierobežošana (raķešu sistēmas, pretgaisa, skaitliskais ierobežojums) var nākotnē atstāt Ukrainu nespējīgu aizstāvēt sevi pret jauniem uzbrukumiem.

  4. Politiskā/nacionālā leģitimitāte. Lielas teritorijas nodošana un ierobežojumi drošībai riskē izraisīt iekšpolitisku krīzi — publiskais atbalsts var būt zems un Zelenska pozīcija var zaudēt leģitimitāti, ja šis plāns tiks uztverts kā kapitulācija

Vai Ukrainai būtu izdevīgi piekrist? (vienkārša un tieša atbilde)

Nē — bez būtiskas, izpildāmas un juridiski saistošas drošības garantijas, izsekojama izpilde un mehānisms teritoriju atgūšanai vai plašai starptautiskai garantēšanai, šāds plāns Kijevai nav izdevīgs. Pašreizējā (publiski zināmā) versija prasa no Ukrainas pārāk lielas un neatgriezeniskus zaudējumus (teritorijas + pastāvīgi militāri ierobežojumi) apmaiņā pret vājiem solījumiem par drošību. Tāpēc vienkārša piekrišana — īpaši bez plaša starptautiska mehānisma — būtu stratēģisks un suverenitātes risks.

Kad (un tikai ja) būtu apsverami kompromisi — noteikumi, ko Ukraina jāpieprasa:

  1. Konkrētas, juridiski saistošas drošības garantijas — līgums, kas paredz konkrētu daudzvalstu militāru klātbūtni (rokas stiepiena ātrumā reaģējošs kontingents), valdības sankcijas pret pārkāpumiem un skaidri nosacījumi par sankciju atjaunošanu, ja Krievija pārkāpj. (Vienas puses politisks solījums nav pietiekams.)

  2. Fāzēta, verifikējama pieeja teritorijām — jebkura teritoriju statusa jautājuma risināšana jāveic fāzēs ar neatkarīgu starptautisku monitoringu; iespēja izmēģināt režīmu un paredzēt mehānismus teritorijas atgūšanai, ja drošība nebūs nodrošināta.

  3. Nekādu neatgriezenisku tiesību zaudējumu par Krimas statusu — Krimas jautājums ir īpaši jutīgs; jāuzstāj, ka okupācijas rezultātā apspriežami soļi nedrīkst izstrādāt precedentu, kas legalizē aneksiju.

  4. Skaitliskais/tehniskais bruņojuma ierobežojums tikai pretī reālai drošības arhitektūrai (piemēram, dalībai starptautiskā alianšu sistēmā vai tiesiskām garantijām).

  5. Atjaunošanas līdzekļi + neatkarīga uzraudzība — stingri finansēšanas mehānismi, neatkarīgi audits, pretkorupcijas garantijas.

  6. Iekšpolitiskas leģitimitātes instruments — sarunas jāapstiprina parlamentā un (ja nepieciešams) ar sabiedrības konsultāciju mehānismu, lai izvairītos no iekšpolitiska kraha.

Praktiska rekomendācija prezidentam/valdībai (kā rīkoties tagad)

  • Nestrīdēties ar sarunās (Zelenskis ir teicis, ka gatavs strādāt pie plāna), taču skaidri deklarēt sarkanās līnijas (teritorijas, neatņemama drošības garantija).

  • Pieprasīt pilnu, rakstisku tekstu ar izpildes mehānismiem un trešo pušu (piem., ANO/ES/NATO) garantijām. Bez tā — noraidīt.

  • Aktivizēt starptautiskos sabiedrotos (ES, NATO locekļus, ANO), lai panāktu kopīgu pozīciju un kopīgas garantijas; nepieļaut divpusējas vienošanās, kas apdraud ilgtermiņa atbalstu.

Noslēguma kopsavilkums (vienā teikumā)

Publiski noplūdušā ASV/Krievijas iesniegtā versija prasa no Ukrainas būtiskus, neatgriezeniskus teritoriju un militārus kompromisus apmaiņā pret relatīvi vājiem, neskaidriem garantējumiem — tādēļ bez stingri definētiem, izpildāmiem un starptautiski garantētiem mehānismiem tas nav Ukrainas interesēs.

Gemini atbilde:


Pēdējā laikā medijos parādījusies informācija par ASV, it īpaši Donalda Trampa administrācijas, izstrādātu 28 punktu miera plānu Ukrainas kara izbeigšanai. Svarīgi atzīmēt, ka šī informācija pārsvarā ir nopludināta un neoficiāla, un plāna pilnas detaļas nav oficiāli apstiprinātas. Turklāt ziņots, ka plāns izstrādāts bez Ukrainas tiešas iesaistes sākumposmā.

Galvenie plāna punkti

Saskaņā ar dažādu avotu sniegto informāciju, plāns ietver:

Teritoriālās piekāpšanās:

Ukrainai faktiski būtu jāatstāj Krievijas okupētās teritorijas, tostarp atlikušais Donbass (un iespējams, Krima un citi reģioni), Krievijas kontrolē.
Viena ziņā minēts, ka Krievija par Donbasu maksātu Ukrainai "īri" (juridiski saglabājot to kā Ukrainas teritoriju, bet faktiski to kontrolējot Krievija).


Militārie Ierobežojumi:

  • Ukrainas armijas samazināšana uz pusi (līdz aptuveni 400 000 vīru) un atteikšanās no noteiktiem tāla darbības rādiusa ieročiem.
  • Ierobežojumi Rietumu militārās palīdzības turpmākai sniegšanai.
    Iespējams, aizliegums NATO karaspēka izvietošanai Ukrainā.


Politiskie un kultūras nosacījumi:

  • Krievu valodas atzīšana par oficiālu valsts valodu Ukrainā.
  • Oficiāla statusa piešķiršana Krievijas Pareizticīgās baznīcas vietējai filiālei.


Drošības Garantijas un Atjaunošana:

  • Ukrainai un Eiropai tiktu sniegtas ASV drošības garantijas pret turpmāku agresiju (detalizēta informācija par to, kādas tās būtu, nav zināma, bet, iespējams, tās būtu NATO 5. pantam līdzīgas, taču bez pilnīgas NATO dalības).
  • $100 miljardi no iesaldētajiem Krievijas aktīviem tiktu novirzīti Ukrainas atjaunošanai.

Vai Ukrainai ir izdevīgi piekrist?

Šāda veida miera plāns Ukrainai būtu ārkārtīgi neizdevīgs un sāpīgs, un daudzi eksperti un politiķi to jau ir nodēvējuši par kapitulāciju.

Būtiskie trūkumi un riski Ukrainai


Kapitulācija: Faktiska atteikšanās no starptautiski atzītām teritorijām, kas ir pretrunā Ukrainas konstitūcijai un galvenajam kara mērķim.

Krievijas maksimālo prasību izpilde: Plāns atspoguļo daudzas Krievijas ilgtermiņa politiskās prasības (valoda, baznīca), kas ir uztveramas kā mēģinājums rusificēt un ierobežot Ukrainas iekšpolitiku.

Valsts drošības apdraudējums: Armijas samazināšana un ieroču ierobežojumi padarītu Ukrainu neaizsargātu pret iespējamu Krievijas agresiju nākotnē, jo īpaši, ja drošības garantijas būtu neskaidras vai neuzticamas.

Atbalsta sašķelšana: Plāns ir radījis skepticismu un bažas arī Eiropā (Vācijā, Polijā), kas uzskata, ka tas varētu būt negodīgs un apdraudēt Eiropas drošības arhitektūru.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas sabiedrība ir stingri noraidījuši jebkādas teritoriālās piekāpšanās. Piekrišana izraisītu milzīgu iekšpolitisku krīzi.