VIDEO. Retos kadros piefiksē zivis, kas “sērfo” uz vaļa okeāna mežonīgākajā izpriecu braucienā

Ir vieglāki veidi, kā šķērsot okeānu, taču tikai daži ir tikpat eleganti vai stilīgi kā Remora vaļu sērfošanas prieka brauciens, raksta CNN.

Zivju suga Remora australis pavada savu dzīvi uz vaļiem vai citiem lieliem jūras zīdītājiem, uz kuriem tās vairojoties un barojoties, šķērso okeāna plašumus. Šai sugai uz galvas ir īpašs piesūceknis, kas palīdz radīt sava veida vakuumu, ļaujot zivij satvert vali un turēties pie tā brauciena laikā.

Jūras zinātnieks, kurš iemūžināja nejaušus remoru ātrgaitas vaļu sērfošanas tuvplānus, ikgadējās migrācijas laikā, uz kuprvaļiem bija novietojis kameras.

Olafs Meineke plānoja pētīt vaļu uzvedību, taču viņa video plūsmas regulāri piepildījās ar desmitiem remoru, kas pārvietojās grupās līdz pat 50, pieķeroties tām pašām vietām, kur bija piestiprinātas viņa kameras.

"Ikreiz, kad valis izlēca no ūdens un veica īpaši ātras kustības, šķiet, ka zīdītājzivis ļoti ātri reaģēja uz šīm kustībām," sacīja Meineke no Grifitas universitātes Vaļu un klimata pētniecības programmas.

"Tās precīzi zināja, kad atlaist vaļa ķermeni, pirms tas iznira no ūdens virsmas, un pēc tam atgriezās tajā pašā vietā tikai dažas sekundes vēlāk."

Remoras ir nekaitīgas 40 tonnu smagajiem okeāna milžiem. Tās barojas ar vaļu atmirušo ādu un dažādiem mikrobiem abpusēji izdevīgā veidā - vai vismaz tā apgalvo zinātnieki. Meineke sacīja, ka viņa videoieraksti liecina, ka vaļi uzskatīja viņu pielūdzējus par kaitinošiem.

“Mums ir bijuši īpatņi ar lielu skaitu šo zivju, un tie nepārtraukti izlauzās no ūdens, un nebija citu vaļu, ar kuriem tie sazinājās,” viņš teica. “Šķita, ka viņi vienkārši cenšas atbrīvoties no dažiem no šiem remoriem, un pēc lēciena viņi pārbaudīja, vai viņiem to ir mazāk.”

Austrālijas tā sauktais "kuprveida lielceļš" ir migrācijas koridors, pa kuru pārvietojas 40 000 zīdītāju, katru gadu vairākus mēnešus atvedot tos tuvu valsts austrumu piekrastei, jo tie pārvietojas no ledainajiem Antarktikas ūdeņiem uz maigajām jūrām pie Kvīnslendas krastiem un atpakaļ.

Cik lielu daļu no 10 000 km garā ceļojuma veic šīs neparastās zivis, kas dzīvo tikai aptuveni divus gadus, joprojām ir mīkla, sacīja Meineke.

“Es pieņemu, ka lielākā daļa, iespējams, kādā brīdī aizklīdīs, varbūt mērenajos ūdeņos, bet uz kurieni tās dodas?” viņš teica. “Vai remoras atrod citas sugas, kuras pēc tam var izmantot kā saimniekus, un gaida, līdz kuprvaļi atgriezīsies?”

Vaļu neesamības gadījumā šīs zivis izvairās no plēsējiem, meklējot citas lielas radības, pie kurām pieķerties, tostarp rajas, delfīnus un neveiksmīgus nirējus ar akvalangu.

"Protams, par lielu nirēju kaitinājumu," sacīja Meineke. "No tām nav viegli atbrīvoties."