Bērns nonāk slimnīcā pēc deserta apēšanas bērnudārzā

Kad vecāki sūta savu bērnu uz bērnudārzu, viņi ir pārliecināti par bērna drošību, tāpēc zvans ar ziņu, ka bērns ir nogādāts slimnīcā, kļuva par šoku vecākiem, raksta “limon.postimees.ee”.

Tieši tā notika bērnudārzā Igaunijā, kura nosaukums netiek atklāts, lai aizsargātu bērna privātumu. Trīsgadīgā meitenīte netika hospitalizēta kritiena vai sasituma dēļ: viņa vienkārši apēda 50 gramus jogurta desertā.

Bērnam ir smaga alerģija pret piena olbaltumvielām, tāpēc pat tik maza porcija izraisīja anafilaktisko šoku, un viņa tika steidzami hospitalizēta.

Kā bērns ar īpašu diētu nonāca pie aizliegta jogurta?

"Nolaidība," atzina pagasta vicemēre Līsa Rosina. Tagad māte pati nes visu meitenes ēdienu uz bērnudārzu.

"Šis incidents bija neveiksmīga cilvēciska kļūda," sacīja bērnudārza direktore. "Bērns saņēma tūlītēju medicīnisko palīdzību, un situācija ir rūpīgi analizēta." Esam veikuši vairākas izmaiņas mūsu iestādes darbībā, lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē."

Bērnudārza darbinieki tikās ar vecākiem, kuru bērni cieš no smagām alerģijām, un individuāli vienojās par drošiem ēdināšanas plāniem, kuros ņemtas vērā bērna vajadzības. Pēc direktores teiktā, visas vienošanās tiek slēgtas individuāli, pamatojoties uz bērna īpašajām veselības vajadzībām un lēmumiem, kas saskaņoti ar ģimeni.

Šajā bērnudārzā iepriekš nav bijuši tik nopietni gadījumi. "Tomēr šis jautājums ir svarīgs plašākā nozīmē un prasa sabiedrības uzmanību un sistēmisku atbalstu bērnudārziem, pašvaldībām un ģimenēm," atzīmēja direktore.

Saskaņā ar Tartu Universitātes klīnikas ārstu pētījumu, kas publicēts žurnālā "Eesti Arst", anafilakse katru gadu visā pasaulē nogalina no viena līdz trim cilvēkiem uz vienu miljonu. Trīsgadīgās meitenes veselība pēc ārstēšanās slimnīcā ir stabila, taču bailes saglabājās: bērns, kuram iepriekš patika apmeklēt bērnudārzu, tagad ar asarām acīs atsakās tur iet.

Anafilaktiska reakcija ir stāvoklis, kad tiek traucēta vismaz divu orgānu sistēmu darbība. Piemēram, ādas un kuņģa-zarnu trakta darbība, kas izraisa niezi, nātreni un ādas pietūkumu, kā arī vemšanu un apgrūtinātu rīšanu. Tomēr var tikt ietekmēta arī sirds un elpošanas ceļi. Reakcija uz alergēnu attīstās ātri, gandrīz acumirklī, un pastiprinās.

Bet kurš ir atbildīgs? Vai bērnudārza pavārs ir atbildīgs par bērna ar smagu alerģiju dzīvību un veselību? Darba pienākumi, ar tiem saistītie pienākumi un alga šķiet nesamērīgi.

Kā norāda Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas departamenta (PTA) Pārtikas departamenta galvenā speciāliste Kulli Joakita, pārtikas pakalpojumu sniedzējs - vai nu pats bērnudārzs, vai ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs - ir atbildīgs par individuālo ēdienkartes ievērošanu. Iestādes vadībai ir pienākums nodrošināt, lai bērna veselības stāvoklim atbilstošas ​​uztura vajadzības tiktu pienācīgi dokumentētas un paziņotas virtuves personālam.

"Bērnam dot ēdienu, ko viņam nevajadzētu ēst, ir ārkārtīgi nopietns pārkāpums," sacīja Joakita.

Viņa atzīmēja, ka uzticības atjaunošanai starp vecākiem un bērnudārzu, pirmkārt, ir nepieciešama atklāta komunikācija, incidenta analīze un ēdinātāja rīcības plāns, lai novērstu turpmākus riskus.

Lai gan Vecāku un skolotāju apvienība nerisina konfliktus starp vecākiem un bērnudārziem, aģentūra nākotnē nodrošinās stingrāku pārtikas nekaitīguma prasību ievērošanu.

"Mūsu ikdienas klīniskajā praksē mēs redzam, ka pārtikas alerģijas maziem bērniem ir biežāk sastopamas nekā iepriekšējās desmitgadēs," apstiprināja Tīa Vora, Tartu Universitātes slimnīcas Bērnu un pusaudžu alerģisko slimību centra nodaļas vadītāja.

Pēc ārstes teiktā, alerģiskas reakcijas ir kļuvušas nopietnākas: anafilakse tagad rodas arī jaunākiem bērniem, kamēr piemēram, 20. gs. deviņdesmitajos gados tā mazuļu vidū praktiski nepastāvēja. Daudzas pārtikas alerģijas bieži vien izzūd ar vecumu; bērni no tām izaug, kas nozīmē, ka anafilakse pieaugušā vecumā ir retāk sastopama.

Ārste atzīmē, ka, lai gan mūsdienu uzturs ir bagātīgs un daudzveidīgs, to nevar uzskatīt par tiešu alerģiju pieauguma cēloni. Drīzāk tā ir imūnsistēmas reakcijas izmaiņas, ko, savukārt, izraisa vairāki faktori.

Visā pasaulē veiktie pētījumi kā vienu no alerģiju un anafilaktisku reakciju pieauguma iemesliem min pārmērīgi tīru vidi, kurā imūnsistēma nevar attīstīties tā, kā tā bija pirms gadu desmitiem.

Galvenie pārtikas alergēni ir piens, olas, kvieši, rieksti, soja, zivis un vēžveidīgie. Zīdaiņu un mazuļu vidū visbiežāk sastopamie alergēni ir piens un olas, savukārt vecākiem bērniem tie ir zivis, vēžveidīgie un rieksti.

Bērniem ar ziedputekšņu alerģijām un tā sauktajām krusteniskajām alerģijām alerģiskus simptomus var izraisīt daži augļi un dārzeņi. Alerģiska reakcija ir atkarīga no indivīda imūnsistēmas, nevis no pašas pārtikas īpašībām.

Lai gan vēl pirms pāris gadu desmitiem alerģijas galvenokārt bija saistītas ar biežu tualetes apmeklēšanu vai izsitumiem uz ādas, tagad smagas reakcijas kļūst arvien biežākas. "Pat niecīgs produkta daudzums var izraisīt anafilaksi; drošas devas nav. Īpaši jutīgiem cilvēkiem alerģiska reakcija var rasties pat bez ēdiena ēšanas, piemēram, saskaroties ar pārtikas atlikumiem uz traukiem vai ar alergēnu, kas izplatās pa gaisu," skaidro ārste.

Kāda ir atšķirība starp alerģiju un nepanesību?

Pārtikas alerģijas un pārtikas nepanesība ir divi dažādi stāvokļi, lai gan to simptomi var pārklāties.

Ar pārtikas alerģiju organisma imūnsistēma reaģē uz noteiktu pārtikas olbaltumvielu, savukārt pārtikas nepanesība nav saistīta ar imūnsistēmas mehānismiem. Piemēram, ar piena produktiem var rasties divi stāvokļi: piena alerģija un laktozes nepanesība. Piena alerģijas simptomus izraisa piena olbaltumvielas, savukārt laktozes nepanesības simptomus izraisa piena cukurs jeb laktoze.

Ar pārtikas alerģiju simptomi attīstās ātri, bieži vien pēc neliela pārtikas daudzuma patērēšanas un katru reizi, kad cilvēks ar to nonāk saskarē. Simptomi var izpausties dažādos orgānos vai vairākos vienlaikus; tipiski simptomi ir izsitumi uz ādas vai gremošanas problēmas. Smaga alerģiska reakcija var izraisīt anafilaksi.

Pārtikas nepanesību visbiežāk izraisa enzīmu deficīts, vielmaiņas traucējumi vai jutība pret pārtikas piedevām un ķīmiskām vielām.

Pārtikas nepanesības simptomi attīstās lēni un ir atkarīgi no patērētā daudzuma: organisms var panest nelielu daudzumu, savukārt lielāks daudzums rada diskomfortu, tomēr sūdzības rodas ne vienmēr.

Raksturīgie pārtikas nepanesības simptomi ir sāpes, vēdera uzpūšanās, caureja vai aizcietējums, gāzes un slikta dūša. Dažas nepanesības formas var izraisīt arī izsitumus uz ādas vai citus simptomus.