"Ceru, ka šī diena nav pēdējā..." Lietuvas eksprezidents Adamkus svin 99. dzimšanas dienu
Prezidents Valds Adamkus 3. novembrī svin savu 99. dzimšanas dienu. Lietuvas tautas ļoti mīlēts, cienīts un novērtēts, prezidents savā jubilejā pateicās visiem par viņam izrādīto mīlestību. Viņš teica, ka tas viņam dod spēku turpmākajam darbam.
Prezidents oktobra vidū atgriezās no Viļņas universitātes “Santaros” klīnikas, kur pavadīja vairākas nedēļas, raksta “15.min.lt”. Tomēr savu dzimšanas dienu viņš svin mājās. Viņš saka, ka ir pārsteigts par tautas izrādīto mīlestību. Pirmdien V. Adamkus savās mājās uzņēma žurnālistus un, apsveicot viņus, teica, ka tā bija iespaidīga diena: "Mani vienkārši pārsteidz Lietuvas tautas izrādītā mīlestība, un es ļoti vēlos nodrošināt, lai šī diena būtu iedvesma nākotnei. Tāpēc es vēlos dalīties šajā priekā." Jautāts, kā viņš jūtas dzimšanas dienā, prezidents atbildēja, ka dvēselē jau ir laimīgs. "Veselība ir dārga, mani stiprina arī mīlestība, ko man izrādījusi Lietuvas tauta. Tāpēc ceru, ka šī diena nav pēdējā un ka man vēl ilgi būs iespēja izpausties un strādāt Lietuvas tautas labā. Savā dzimšanas dienā vēlos pateikties visai Lietuvas tautai par mīlestību, ko viņi man ir izrādījuši, es teiktu, nevis uzmanību, bet mīlestību. Es pateicos jums un varu tikai apsolīt, ka, cik vien spēki atļaus, turpināšu strādāt Lietuvas un cilvēces labā kopumā. Tāpēc diena ir nozīmīga un paliks atmiņā uz ilgu laiku," ar smaidu sacīja V. Adamkus.
Kad viņam jautāja par pašreizējo politisko lauku, V. Adamkus sacīja, ka vēlētos redzēt “spēcīgāku atbalstu Lietuvas tautai no Lietuvas politiķu puses”: “Manuprāt, mums joprojām trūkst politiskās kultūras, politisko centienu. Ir grūti attaisnot vienu vai otru soli. Tāpēc no savas puses es vēlētos novēlēt, lai politisko partiju komunikācijā tiktu demonstrēta lielāka kultūra, lielāka sapratne un personīgā ieinteresētība un tiktu domāts tikai par Lietuvas nākotni un labklājību.” Viņš vēlēja būt brīviem cilvēkiem. Tomēr dzimšanas dienas priekšvakarā, sarunājoties ar LRT televīzijas programmas “Savaitė” vadītāju Nemiru Pumprickaiti, viņam netrūka laba garastāvokļa un enerģijas. Un dzimšanas dienā viņam bija vēlējumi nevis sev, bet visai Lietuvai.
Lūgts atcerēties, vai viņa dzimšanas dienā laiks bieži bija apmācies un drūms vai saulains, prezidents sacīja: "Bija laimīgi brīži, gaiši, piemēram, šodien, kad saule cenšas izlauzties cauri. Bet bija arī brīži, kas bija it kā uz traģēdijas robežas. Kad es domāju par šodienu, spriežot pēc tā perioda, tas ir brīnums, ka es vispār esmu dzīvs."
V. Adamkus atcerējās starpkaru perioda Lietuvu, savu dzīvi, pagrieziena punktu 1940. gadā, kad, viņa vārdiem sakot, līdz tam pastāvošā gaišā, bezrūpīgā dzīve “pēkšņi vienā dienā sabruka acu priekšā”. Lai gan toreiz viņš bija tikai 14 gadus vecs pusaudzis, redzot skolotāju un vecāko vidusskolēnu reakciju uz pārmaiņām, viņš sapratis, kas tolaik notika Lietuvā.
Tāpēc viņam ir vēlmes nākotnei. Ne sev, bet gan Lietuvai: “Es vēlos, lai nākamo simt gadu laikā, kad man būs iespēja skatīties no augšas un priecāties, mēs būtu brīvi, neatkarīgi cilvēki, kas katru dienu ar savu darbu sniedz ieguldījumu cilvēces pilnveidošanās ceļā. Es novēlu ikvienam daudz panākumu radošajā dzīvē. Kā jau reiz šeit teicu, iesim pa pareizo brīvas cilvēka pašnoteikšanās ceļu.”
Valds Adamkus piedzima 1926. gada 3. novembrī Kauņā ierēdņa ģimenē. Viņš mācījās Jona Jablonska pamatskolā un Kauņas “Aušros” ģimnāzijā.
Kara laikā viņš piedalījās pretošanās kustībā. 1944. gada jūlijā viņš kopā ar vecākiem aizbēga uz Vāciju. Vācijā Valds Adamkus absolvēja Lietuvas ģimnāziju un studēja Minhenes universitātes Dabaszinātņu fakultātē. 1949. gadā viņš ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš strādāja par strādnieku automašīnu detaļu rūpnīcā Čikāgā, vēlāk par rasētāju inženieruzņēmumā. 1960. gadā absolvēja Ilinoisas Tehnoloģiju institūtu, iegūstot civilās inženierijas specialitāti. 1951. gadā Valds Adamkus apprecējās ar Almu Nutautaiti, ar kuru nodzīvoja 72 gadus — Alma Adamkiene nomira 2023. gada 21. maijā un ir apglabāta Petrašūnu kapsētā Kauņā.
20. gs. 70. gadu sākumā Valds Adamkus tika uzaicināts strādāt jaunizveidotajā ASV federālajā vides aizsardzības institūcijā - Vides aizsardzības aģentūrā. Viņš vadīja Vides aizsardzības zinātniskās pētniecības centru un vēlāk tika iecelts par Vides aizsardzības aģentūras Piektā reģiona (Vidējo Rietumu) administratora vietnieku. 1981. gadā viņš kļuva par šī Vides aizsardzības aģentūras reģiona administratoru. Valds Adamkus aktīvi piedalījās lietuviešu diasporas sabiedriskajā un politiskajā darbībā. No 1958. līdz 1965. gadam viņš bija “Santara-Šviesa” federācijas - liberālas diasporas sabiedriskās organizācijas, kas sludināja saukli “Ar seju uz Lietuvu”, - priekšsēdētāja vietnieks un 1967. gadā tika ievēlēts par šīs organizācijas priekšsēdētāju.
Dzīvojot ASV, viņš organizēja protesta akcijas pret Lietuvas okupāciju un dažādas petīcijas. No 1961. līdz 1964. gadam viņš bija Lietuviešu Amerikas kopienas padomes loceklis, Centra valdes priekšsēdētāja vietnieks un Lietuviešu Amerikas padomes (ALT) loceklis. Valds Adamkus bija aktīvs sporta pasākumu dalībnieks un organizētājs. 1948. gadā viņš Vācijā notikušajās Paverdzināto tautu olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā ieguva divas zelta un divas sudraba medaļas. 1951. gadā Valds Adamkus Amerikas Savienotajās Valstīs nodibināja Lietuvas akadēmisko sporta klubu "Lituanica". Viņš bija 1983. gadā notikušo Pasaules lietuviešu spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētājs.
Kopš 1972. gada Valds Adamkus katru gadu, dažreiz pat vairākas reizes gadā, apmeklē Lietuvu. Viņš ir veicinājis un atbalstījis ūdens attīrīšanas iekārtu būvniecību, vides monitoringa attīstību un palīdzējis Baltijas valstu vides aizsardzības iestādēm iegūt zinātnisko literatūru, ierīces un programmatūru. 1993. gadā Valds Adamkus bija Lietuvas Republikas prezidenta kandidāta Staša Lozoraiša kampaņas vadītājs. 1998. gadā Valds Adamkus tika ievēlēts par Lietuvas Republikas prezidentu. Viņš stājās amatā 1998. gada 26. februārī. 2002. gadā Valds Adamkus kandidēja uz otro prezidenta termiņu, bet otrajā vēlēšanu kārtā zaudēja Rolandam Paksam.
