FOTO. Tramps par 1,5 miljoniem "izremontējis" Linkolna vannasistabu Baltajā namā; vēsturnieki šokā

ASV prezidents Donalds Tramps lepojas ar Linkolna vannasistabas renovāciju Baltajā namā, kas no 1940. gadu "art deco" zaļo flīžu interjera pārvērsta par greznu telpu ar melnbaltu marmoru un zelta apdares detaļām.

Renovāciju, kuras izmaksas sasniedz 1,5 miljonus dolāru, ierosināja pats Tramps, lai, pēc viņa vārdiem, atjaunotu telpu, kas atbilstu Abrahama Linkolna laikmetam.Tomēr vēsturnieki norāda, ka Linkolna guļamistaba un vannas istaba faktiski tika izveidotas 1920. gadu beigās Kūlidža administrācijas laikā, jo Linkolna prezidentūras laikā 1860. gados Baltajā namā nebija iekšējās kanalizācijas.

Trampa apgalvojums, ka marmors varētu būt tas pats, kas bija Linkolna laikā, ir vēsturiski neprecīzs, jo iekšējā kanalizācija un šādas vannas istabas tolaik nepastāvēja.

Renovācijas projekts ir izraisījis bažas par vēsturisko vērtību saglabāšanu, jo tas tika izdarīts bez oficiāla dizaina apstiprināšanas procesa. Kritiski noskaņotie eksperti uzsver, ka šādas izmaiņas var neatgriezeniski ietekmēt Baltā nama arhitektūras un interjera mantojumu, kas ir nozīmīga daļa no ASV vēstures.

Prezidents Tramps savos sociālo mediju ierakstos uzsver, ka šīs pārvērtības padarīs Balto namu elegantāku nākamajām paaudzēm, taču vēstures saglabāšanas entuziasti to uzskata par nejutīgu luksusa demonstrēšanu, kas apdraud vēsturisko autentiskumu.

Papildus Linkolna vannas istabas renovācijai Trampa administrācija ir uzsākusi grandiozu Balles zāles projektu, kura izmaksas plānotas 300 miljonu dolāru apmērā. Šī 90 000 kvadrātpēdu lielā zāle, kas tiks būvēta, nojaucot Baltā nama austrumu spārnu, paredzēta valsts vakariņu un citu oficiālu pasākumu rīkošanai. Zāle spēs uzņemt līdz 999 viesiem, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pašreizējā Austrumu zāle. Projekts ir izraisījis plašu kritiku no vēstures saglabāšanas organizācijām, jo austrumu spārna nojaukšana tiek uzskatīta par būtisku vēsturiskā mantojuma zaudēšanu. Turklāt Balles zāles finansējums tiek nodrošināts no privātiem ziedojumiem, tostarp no lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem un aizsardzības kontrahentiem, raisot bažas par potenciālu interešu konfliktu un ētikas jautājumiem.