Gaidāma viena no lielākajām monetārās sistēmas pārmaiņām - tiks ieviests digitālais eiro

Digitālo eiro izstrādā Eiropas Centrālā banka (ECB) - projekts jau virzās uz ieviešanu Eiropas Savienības institūcijās, notiek sagatavošanās darbi un tam tiek izmantoti publiskie līdzekļi, raksta “lrytas.lt”.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums “Baltijos tyrimai” no 2025. gada 24. septembra līdz 9. oktobrim veica aptauju, kuras dati liecina, ka tikai 9 procenti Lietuvas iedzīvotāju ir dzirdējuši par šo jauno naudas veidu un, viņuprāt, zina par to pietiekami daudz, savukārt nospiedošais vairākums - 51 procents - par digitālo naudu nav pat dzirdējuši.

Digitālais eiro ir ECB digitālā valūta, ko tieši emitē ECB. "Vienkārši sakot, tā ir skaidras naudas elektroniska versija, ko iedzīvotāji varētu glabāt digitālā eiro kontā, ko pārvalda bankas vai citi starpnieki, bet centrālā banka būtu atbildīga par tās uzskaiti un vērtības nodrošināšanu," skaidroja Leonards Marcinkēvičs, Lietuvas brīvā tirgus institūta vecākais eksperts.

Atšķirībā no kriptovalūtām, kas darbojas decentralizētos tīklos bez centrālās iestādes, digitālo eiro kontrolētu centrālā banka.

ECB un valstu centrālās bankas ir paziņojušas, ka digitālais eiro varētu veicināt finansiālo iekļaušanu, nodrošinot piekļuvi digitālajiem maksājumiem tiem, kuriem pašlaik tādas nav. Tomēr aptauja liecina par pretēju tendenci - tieši šī grupa ir vismazāk ieinteresēta izmantot digitālo eiro.

Starp cilvēkiem, kuri neizmanto elektroniskos maksāšanas līdzekļus, tikai 3% norādīja, ka izmantotu digitālo eiro, savukārt četri no pieciem teica, ka to neizmantos.

52% aptaujāto teica, ka neizmantos digitālo eiro, 32% teica, ka to izmantos (no kuriem tikai 6% to "noteikti izmantotu"), un vēl 16% nebija viedokļa. Tas nozīmē, ka pasākums, kas paredzēts finansiāli neiesaistīto iedzīvotāju grupu iesaistīšanai, visticamāk, viņus nemaz neinteresēs.

Vienlaikus tas var dublēt esošos pakalpojumus to vidū, kuri jau aktīvi izmanto elektroniskos maksājumus.

"Centrālās bankas digitālās valūtas projekts sola veicināt finansiālo iekļaušanu, taču aptauja liecina par pretējo - tie, kas šodien atrodas ārpus finanšu sistēmas, arī pēc digitālā eiro ieviešanas paliks ārpus tās. Citiem vārdiem sakot, pasākums nesasniegs savu deklarēto mērķi," komentēja L. Marcinkēvičs.

Lielāka interese par projektu tika reģistrēta respondentu vidū, kas jaunāki par 50 gadiem, pilsētu iedzīvotāju un aptaujas dalībniekiem ar augstāko izglītību - tā ir tā sabiedrības daļa, kura jau izmanto elektroniskos maksājumus.

"Tas nozīmē, ka digitālais eiro neradītu jaunu vērtību. Tas neveicinātu jaunus ieradumus, bet tikai dublētu esošos digitālos pakalpojumus. Turklāt, lai gan ECB apgalvo, ka digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidro naudu, daudzās diskusijās joprojām trūkst skaidrības par to, kā tas darbotos praksē: kas kontrolētu datus, kā tiktu nodrošināta privātums un kāda būtu tā ietekme uz pašreizējo finanšu sistēmu. Šajā gadījumā rodas jautājums, vai ir vērts veidot jaunu, dārgu publisku instrumentu, ja tirgū jau pastāv efektīvi risinājumi," norāda eksperts.

Pat to vidū, kas apgalvo, ka ir dzirdējuši par digitālo eiro, valda maldīgi priekšstati - 39 procenti aptaujāto uzskata, ka digitālais eiro aizstās skaidru naudu, 17 procenti to uzskata par banku lietotni, bet 13 procenti to uzskata par kriptovalūtu, kas līdzīga Bitcoin.

Tikai 23 procenti atpazina definīciju, ka tas būs ECB autorizēts maksāšanas līdzeklis, kas papildinās skaidru naudu.

Pēc L. Marcinkēviča teiktā, projekts, kas sākās 2021. gadā kā analīzes fāze, pašlaik atrodas jau sagatavošanās fāzē.

“ECB mērķis ir panākt, lai digitālais eiro būtu tehniski gatavs un juridiski spēkā esošs līdz 2029. gadam. Šis ir ambiciozs termiņš, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas ierosinātais juridiskais pamats joprojām tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē,” sacīja eksperts.

Pēc viņa teiktā, diskusijas Eiropas līmenī bieži notiek starp iestādēm, kurām ir personiska interese par projekta panākumiem, bet valstu parlamenti un sabiedrības pārstāvji ir iesaistīti tikai formāli.

"Digitālais eiro tiek veidots kā tehnisks risinājums, bet patiesībā tas ir politisks lēmums, kas maina monetārās sistēmas arhitektūru. Tāpēc, pirms neatgriezenisku lēmumu pieņemšanas, ir nepieciešama publiska diskusija.

Šodien mēs runājam par vienu no lielākajām monetārās sistēmas transformācijām pēdējās desmitgadēs, un sabiedrība par to vienkārši nav informēta," uzsver Marcinkēvičs.

Eksperts arī norāda, ka digitālā eiro projekts saskaras ar fundamentālu dilemmu: ja šis instruments tiktu plaši izmantots, tas varētu radīt nopietnus riskus finanšu stabilitātei, jo konkurētu ar komercbankām par noguldījumiem. Tomēr, ja tā izmantošana būtu ierobežota - piemēram, ar konta limitiem līdz 3000 eiro -, tas paliktu nepievilcīgs patērētājiem un neattaisnotu tam paredzētās izmaksas.

"Lai šāds projekts būtu veiksmīgs, vispirms ir jāiegūst sabiedrības uzticība. Tas nav iespējams bez atklātas informācijas un diskusijām. Šodien mēs redzam, ka komunikācija ir tikai vienpusēja," saka Marcinkēvičs.

"Aptaujas rezultāti tikai apstiprināja, ka digitālais eiro pašlaik izskatās pēc risinājuma neesošai problēmai. ECB mērķim vajadzētu būt konkurences un izvēles stiprināšanai, nevis vēl viena centralizēta rīka izveidei. Ja vēlamies palielināt uzticēšanos, mums nav nepieciešami solījumi, bet gan skaidras atbildes - kam paredzēts šis projekts, cik tas maksās un kādu reālu labumu tas dos cilvēkiem," secina eksperts.