Sankcijas nespēj pilnībā apturēt ES un Krievijas tirdzniecību

Sankcijas nav šķērslis: ES joprojām starp Krievijas lielākajiem tirdzniecības partneriem.

Krievijas eksports 2024. gadā pieauga līdz 330 miljardiem ASV dolāru, neskatoties uz Rietumu sankcijām, kas piemērotas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Eiropas Savienība saglabājusi svarīgu lomu Krievijas ārējā tirdzniecībā un joprojām ir Krievijas trešā lielākā tirdzniecības partnere ar 67,5 miljardu eiro (aptuveni 78 miljardi ASV dolāru) kopējo apgrozījumu, atsaucoties uz Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (“IW”) datiem, raksta “Bild”.

Vienlaikus 2025. gadā vairums ES valstu Krievijas importu samazināja, tomēr pilnībā nepārtraucot: Vācija Krievijas importu salīdzinājumā ar pirmskara līmeni 2021. gadā samazināja par 92%, tomēr valstu abpusējais tirdzniecības apjoms joprojām ir 9,5 mljrd. USD. Tirdzniecība ar Krieviju strauji kritās arī Itālijai (- 83%), Beļģijai (- 67%), Spānijai (- 63%), Čehijai (- 51%) un Slovākijai (- 31%). Savukārt Ungārija to palielināja par 31% - līdz 6,2 miljardiem. Francijas un Nīderlandes tirdzniecība ar Krieviju katrai no valstīm sasniedza 6 mljrd. USD apgrozījumu.

“IW” aplēses liecina, ka kopējais Krievijas eksports 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 18% - līdz 330 miljardiem ASV dolāru. Lielākā Krievijas tirdzniecības partnere joprojām ir Ķīna - 244,8 mljrd. USD, ko nosaka galvenokārt naftas, gāzes un ogļu piegādes. Maskava uz Pekinu eksportēja energoresursus 130 mljrd. USD vērtībā. Indija ir otrā lielākā Krievijas preču importētāja, galvenokārt uz naftas iepirkumu rēķina. Tirdzniecības apgrozījumu ar Krieviju palielināja arī Izraēla, Turcija, Ēģipte, Brazīlija un Armēnija.