Mediju avoti: Kremlī satraukums par tirdzniecības kritumu ar Ķīnu

Pretēji oficiāliem Ķīnas un Krievijas līderu draudzības apliecinājumiem, valstu tirdzniecības apjoms krities gandrīz par piektdaļu

Krievijas un Ķīnas tirdzniecības apjoma kritums, kas sākās 2024. gadā, turpina paātrināties. Neraugoties uz rekordlielo tirdzniecības apgrozījumu 244 miljardu ASV dolāru apmērā, 2023. gadā sasniegtā 26% izaugsme ir apstājusies.Eksperti norāda, ka galvenais tirdzniecības krituma faktors ir ASV spiediens un sekundāro sankciju draudi, kuru dēļ 2024. gadā tika apturēti līdz pat 80 procentiem norēķinu starp Krieviju un Ķīnu.

Krievija uzskata Ķīnu par svarīgāko tirdzniecības partneri, taču augusta dati liecina, ka “Ķīnas preču iepirkumi Krievijā salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājušies par 17,8%”, ziņo “Reuters”, operējot ar Ķīnas muitas datiem. Ķīnas preču piegādes Krievijas tirgum samazinājušās par 16,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - tas ir divreiz vairāk nekā jūlijā, kad kritums bija 8,6%.

Gaidara Ekonomiskās politikas izpētes institūta eksperti norāda: “Detalizēti Ķīnas muitas dati (par gada pirmajiem 8 mēnešiem tie vēl nav pieejami) liecina, ka Ķīna ir samazinājusi gandrīz visu veidu Krievijas izejvielu iepirkumus: naftas - par 11%, naftas produktu - par 28%, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) - par 13%, kokmateriālu un akmeņogļu - par 10% (janvārī-maijā).”

Izdevums “The Moscow Times”:

“Tirdzniecības apgrozījuma samazināšanās ar Krievijas galveno tirdzniecības partneri radījusi satraukumu Kremlī. Ķīna neuzvedas kā sabiedrotā,

sūkstās kāds no “Reuters” Krievijas valdībai pietuvināts avots:"Dažreiz Ķīna mūs pieviļ un aptur maksājumus, dažreiz uz mūsu rēķina gūst peļņu, bet citreiz - vienkārši aplaupa. Šai ziņā Ķīna nav nekāda sabiedrotā."

Tomēr partnerības ietvaros Ķīna pragmatiski izmanto savas iespējas un turpina demonstrēt Kremlim pretimnākšanu, izskaitļojot sadarbības izdevīgumu ilgtermiņā. Laikraksts “Financial Times”: “Putins pierunājis Ķīnu aizdot juaņas Krievijas enerģētikas gigantiem.”

“Ķīna kaut piesardzīgi, bet cenšas atbalstīt Krieviju, kuras atkarība no sava lielākā tirdzniecības partnera palielinās, un tagad gatavojas tai pavērt logu ārvalstu kapitāla tirgos, kas aizcirtās pēc Putina izraisītā kara sākuma. Pēc Putina līdz šim ilgākās vizītes Ķīnā Pekina varētu pirmo reizi astoņu gadu laikā atvērt savu iekšējo obligāciju tirgu lielākajiem Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, jo “Gazprom” nonācis katastrofālā naudas trūkumā - finanšu rezerves kara laikā sarukušas četras reizes. “Gazprom” vadība apgalvo, ka it kā ir vienojusies ar Ķīnu par gāzesvada “Sila Sibiri - 2" būvniecību. “Ķīnas finanšu regulatori augusta beigās notikušajā sanāksmē Guandžou Krievijas enerģētikas uzņēmumu vadītājiem paziņoja, ka atbalstīs viņu plānus emitēt "pandas" obligācijas - juaņās denominētās obligācijas kontinentālās Ķīnas tirgū,” “Financial Times” pastāstīja divi informēti avoti. Ja obligāciju piedāvājums notiks, tā būs pirmā šāda veida emisija kopš pasaulē otrs lielākais alumīnija ražošanas uzņēmums “Rusal” 2017. gadā Ķīnā emitēja juaņās denominētas obligācijas 1,5 miljardu juaņu jeb 210 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Tāpat Ķīna piešķīrusi speciālu ostu sankcionētās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) saņemšanai. Pirmā LNG krava “Arctic LNG 2” projektā, kas ir aplikts ar ASV sankcijām, Ķīnā tika nogādāta Putina vizītes priekšvakarā, un tā nav bijusi vienīgā piegāde. “Ķīna izvēlējās nomaļu ostu ar vājiem starptautiskās tirdzniecības sakariem, lai regulāri saņemtu gāzi, ko Krievijas otrais lielākais dabasgāzes ražotājs “Novatek” vairāk nekā pusotru gadu sankciju dēļ nav varējis nekur nogādāt”, papildina “The Moscow Times”.

“Bloomberg”, atsaucoties uz kuģu izsekošanas datiem: “Trešais tankkuģis ar sašķidrināto gāzi, kas saņemts no “Arctic LNG-2”, tiks izkrauts Beihai ostā Ķīnas dienvidaustrumos. Šī osta paredzēta sankcionētās LNG saņemšanai un plāno saņemt vēl vairāk, aģentūrai pastāstīja situāciju pārzinoši cilvēki. Par cik Beihai ostai ir ierobežoti starptautiskie savienojumi, Pekina tādā veidā cer aizsargāt savu gāzes nozari pret Amerikas Savienoto Valstu atbildes pasākumiem.”

“Ķīna palielina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tirdzniecību ar Krieviju, lai pārbaudītu Trampu”, norāda “Bloomberg”. “Ķīna veido sistēmu regulāram LNG importam no Krievijas “Arctic LNG - 2” rūpnīcas, kas ir ASV sankciju zonā. Šis solis pārbaudīs Trampa administrāciju, kas cenšas sodīt Pekinu, mēģinot ierobežot Maskavas energoresursu eksporta ieņēmumus. Iepirkumi tiek veikti ar mazpazīstama uzņēmuma starpniecību, lai slēptu faktisko gala lietotāju. Tikmēr Ķīnas importētāji, tostarp valsts uzņēmums “Cnooc”, novirza regulāras piegādes no Beihai ostas, lai izvairītos no saistības ar Krievijas LNG tirdzniecību un ASV spiediena. Arī citi ārvalstu tirgotāji izvairās no ostas tā paša iemesla dēļ”, norāda “Bloomberg” avoti.

Ķīnas un Krievijas attiecību formāts veidojas, pielāgojoties jaunajai ģeopolitiskajai ainavai: energoresursu piegādes no Krievijas ļaus Ķīnai ierobežot ārējās tirdzniecības riskus saistībā ar pieaugošiem tarifiem, kas vienlaikus atvieglos uzņēmējdarbību Krievijas naftas un gāzes uzņēmumiem. Tomēr tādā gadījumā ASV, visticamāk, nebūs ieinteresētas piegādāt tehnoloģijas Krievijas naftas un gāzes nozarei, kas apgrūtinās pēc 2022. gada ieviesto sankciju ierobežojumu atcelšanu - pat ja beigsies lielākais karš Eiropā pēdējo 80 gadu laikā. Šajā gadījumā Amerikas un, visticamāk, arī Eiropas tirgi Krievijai būs slēgti.