Krievijas gāzes ēra Turcijā tuvojas beigām
Turcija bruģē ceļu straujam Krievijas dabasgāzes iepirkumu samazinājumam
Turcijas gāzes stratēģijas maiņa apdraud Krievijas dabasgāzes lielāko noieta tirgu Eiropā. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa prasības NATO valstīm atteikties no Krievijas enerģijas piegādēm, Turcija ir parakstījusi iespaidīgus līgumus par amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi, ziņo “Reuters”. Turcija plāno samazināt gāzes iepirkumus no Krievijas, Irānas un Indijas, paļaujoties uz sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no ASV. Līdz 2028. gadam Ankara plāno segt vairāk nekā pusi no sava dabasgāzes patēriņa ar vietējās gāzes ieguvi un LNG importu - galvenokārt no ASV un Austrālijas.
Turcijas lēmums Krievijai nozīmē pēdējā lielā dabasgāzes noieta tirgus zudumu.
Ankara tiecas kļūt par reģionālas nozīmes gāzes mezglu (habu), vienlaikus piegādes diversificējot, jo izjūt atkarību no Krievijas, Irānas un Azerbaidžānas gāzes cauruļvadu piegādēm. Ja turki plāno palielināt LNG ražošanu un importēt vairāk, tad pieprasījums pēc cauruļvadu gāzes, pēc analītiķu domām, varētu samazināties.
Krievijas gāzes eksporta īpatsvars Turcijas tirgū pēdējo 20 gadu laikā samazinājies no 60% līdz 37%. Krievijas ilgtermiņa līgumi ar Turciju par 22 miljardu m3 gāzes piegādi gadā “Blue Stream” un “TurkStream” cauruļvados tuvojas termiņa beigām. Līgums par 16 mljrd. m3 piegādi beidzas šogad, par tā pagarināšanu vienošanās vēl nav. Līgums ar Irānu par 10 mljrd. m3 beigsies 2026. gada vidū, savukārt līgumi ar Azerbaidžānu par 9,5 mljrd. m3 piegādi ir spēkā līdz 2030. un 2033. gadam. Vienlaikus Turcija palielina iekšzemes gāzes ieguvi Melnās jūras atradnēs.
“Vašingtona veic atklātu spiedienu pret saviem sabiedrotajiem, tostarp NATO dalībvalsti Turciju, aicinot izbeigt sadarbību ar Maskavu un Teherānu energoresursu jomā,
raksta izdevums “The Insider”. Diversifikācija stiprinās Turcijas enerģētisko drošību un tuvinās mērķim kļūt par reģionālas nozīmes gāzes mezglu. Ankara plāno reeksportēt Turcijas gāzi un importēto sašķidrināto dabasgāzi (LNG) uz Eiropu, Krievijas un Irānas gāzi izmantojot galvenokārt iekšzemes patēriņam.
Pagaidām Ankara plāno importēt amerikāņu gāzi 43 miljardu ASV dolāru vērtībā. Septembrī tika parakstīts 20 gadu līgums ar “Mercuria” - no 2026. gada tā Turcijas tirgum piegādās 4 miljardus kubikmetru LNG gadā, piegādes katru gadu palielinot. “Reuters” aprēķini liecina, ka Turcijas gāzes ieguve un līgumā paredzētais LNG imports pakāpeniski pieaugs no 15 mljrd. m3 2025. gadā līdz vairāk nekā 26 mljrd. m3 2028. gadā.
Par cik Turcijai tagad ir nepieciešams mazāk Krievijas gāzes, valsts enerģētikas uzņēmums “BOTAS” teorētiski varētu pārtraukt tās importu divu līdz trīs gadu laikā, norāda Aleksejs Belogorjevs, Enerģētikas un finanšu institūta direktors. Tomēr viņš uzskata, ka tas nenotiks, jo turpmākie iepirkumi radītu pārpalikumu un Turcijai būs iespēja pieprasīt zemākas cenas no citiem piegādātājiem.
Turcija, visticamāk, pagarinās dažus no šiem līgumiem, taču samazinās apjomus un pieprasīs elastīgākus nosacījumus, lai dažādotu savus piegādes avotus, aģentūrai “Reuters” pavēstīja Parīzē bāzētās Vidusjūras Enerģētikas un klimata organizācijas pārstāvis Sohbets Karbuzs:
"Turcija signalizē, ka gāzes pārpalikumu peļņas gūšanai izmantos globālajā tirgū.
Turcijas prezidents Redžeps Erdogans izmanto šīs piegādes kā iespēju izdarīt cenu spiedienu uz "sliktajiem" pārdevējiem - Krieviju un Irānu. Krievijai tas būtībā bija pēdējais lielais tirgus Eiropā - izvēle nav liela. Turcijai cauruļvadu gāze ir stabilāka un lētāka - atteikties no tās nav jēgas. Tomēr pat nebūdama ES dalībvalsts, Turcija var atļauties ērti dzīvot no cauruļvadu piegādēm, reeksportējot LNG uz Eiropu: kāpēc gan nepelnīt ar Krievijas cauruļvadu gāzi? Turcija panāk enerģētisko drošību, palielina ietekmi Eiropas enerģētikas tirgū un gūst papildus peļņu. Erdogans zina, kā savā labā izmantot jebkuru situāciju.
