Putins pēkšņi atceļ Arābu valstu samitu
Kad Vladimirs Putins pirmo reizi paziņoja, ka rīkos “Krievijas un arābu pasaules” samitu, bija paredzēts, ka reģiona līderi ieradīsies Maskavā, lai apspriestu reģionālo drošību un enerģētikas attiecības Krievijas līdera vadībā, tomēr samits ir atcelts, raksta “The Guardian”.
Aprīlī izziņotajam un mēnešiem ilgi gatavotajam samitam bija jānotiek trešdien, lai parādītu Maskavas ilgstošo ietekmi Tuvajos Austrumos un pierādītu, ka tā nebūt nav izolēta, neskatoties uz Rietumu sankcijām, taču Putins bija spiests atcelt pasākumu pēc tam, kad tikai daži līderi, tostarp Sīrijas prezidents Ahmeds al Šaraa un Arābu līgas vadītājs Ahmeds Abuls Geits, apstiprināja savu dalību.
Tā vietā pirmdien visas pasaules uzmanība tika pievērsta Ēģiptei, kur pasaules līderi pulcējās uz Gazas “miera samitu” - bez Krievijas.
Šarm eš Šeihā Donalds Tramps pievienojās Ēģiptes prezidentam Abdelfataham al Sisi, sveicot valstu vadītājus no Tuvajiem Austrumiem un Eiropas, kad viņi parakstīja ilgi gaidīto Gazas līgumu, līderiem drūzmējoties, lai nofotografētos blakus ASV prezidentam.
Lai gan analītiķi apgalvo, ka no Maskavas nekad netika gaidīta nozīmīga loma Gazas miera procesā, tās neierašanās Ēģiptē uzsvēra realitāti, ko Kremlis nevēlas atzīt - karam Ukrainā turpinoties, tās ietekme Tuvajos Austrumos, kas ilgi tika reklamēta kā pretsvars Rietumu ietekmei, mazinās.
"Krievijas diplomātiskā loma Tuvajos Austrumos ir mazinājusies Ukrainas kara rezultātā," sacīja Hanna Notte, Berlīnē bāzētā Krievijas ārpolitikas eksperte. "Visu lielo notikumu kontekstā galvenie reģiona spēlētāji vairs neskatās uz Maskavu."
Samits Ēģiptē arī uzsvēra pārmaiņas reģionā - daudzi valstu līderi šobrīd koncentrējas uz attiecību stiprināšanu ar Trampu, pateicoties tam, ka Vašingtonas neapmierinātība arvien pieaug, Putinam atsakoties izbeigt karu Ukrainā.
Gandrīz desmit gadus Tuvie Austrumi kalpoja par skatuvi Putina ilgi gaidītajai atgriešanās pie globālās ietekmes.
Krievijas 2015. gada militārā iejaukšanās Sīrijas pilsoņu karā izglāba Bašara al Asada režīmu no sabrukuma, nodrošināja pastāvīgas jūras un gaisa spēku bāzes Vidusjūrā un atjaunoja Maskavas tēlu kā lielvalsti, kas spēj projicēt spēku tālu aiz savām robežām.
Tomēr, uzsākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Maskava bija spiesta novirzīt lielu daļu savu militāro, ekonomisko un arī diplomātisko spēju, atstājot bez atbalsta Asadu, kamēr viņa režīms sabruka.
Neskatoties uz gadiem ilgu saišu uzturēšanu ar Palestīnas pašpārvaldi un Hamās delegāciju uzņemšanu sarunām Maskavā, Krievijai tomēr nebija nekādas reālas lomas sarunās, kuru rezultātā tika panākts pamiers Gazas joslā.
Putinam ir izveidojušās saspīlētas attiecības ar Benjaminu Netanjahu.
Publiski Krievijas elite atbalsta Trampa centienus izbeigt karu Gazā - tā ir daļa no plašākas pievilcības ofensīvas, kuras mērķis ir iegūt ASV līdera labvēlību.
Putins pagājušajā piektdienā paziņoja, ka ir piedāvājis atlikt savu Krievijas un arābu pasaules samitu, "lai netraucētu" Trampa iniciatīvai, un uzslavēja ASV vadīto centienus izbeigt karu Gazā.
"Ja Trampam izdosies paveikt visu, ko viņš bija iecerējis, tas būtu patiesi vēsturisks notikums," viņš teica, tomēr augsta ranga Krievijas amatpersonu vidū ir jūtama neapmierinātība par to, ka viņi tiek “nostumti malā”.
Augustā Tramps uzņēma Armēnijas un Azerbaidžānas līderus Baltajā namā pēc tam, kad piedalījās kā starpnieks miera līgumā starp abām valstīm.
Šī vienošanās piešķīra Vašingtonai ekskluzīvas tiesības attīstīt tā saukto Trampa maršrutu starptautiskajam mieram un labklājībai - koridoru, kas šķērso Armēniju un savieno Azerbaidžānu ar tās eksklāvu uz Turcijas robežas.
Zīmīgi, ka gan Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, gan Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pirmdien devās uz Ēģipti.
Tomēr Putinam būs vēl viena iespēja uzņemt arābu pasaules līderus, un Kremlis norāda, ka samits, visticamāk, tiks pārcelts uz novembri.
"Samits kalpo, lai pastiprinātu Krievijas vēstījumu, ka tā nav izolēta ārpus rietumiem," sacīja Notte. "Tas ir simboliski svarīgi Maskavai, taču tas neatjauno Krievijas lomu kā nozīmīgam spēlētājam reģionā."
Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka, lai gan Krievija "neatteiktos piedalīties Tuvo Austrumu noregulējuma centienos, ja tiktu uzaicināta", Kremlis negrasās "uzspiest savus pakalpojumus".
Tika arī atklāti kritizēta Trampa vienošanās.
Dmitrijs Medvedevs, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, to nosauca par bezjēdzīgu.
“Izraēlas ķīlnieku un palestīniešu ieslodzīto atbrīvošana, protams, ir laba lieta, taču tā neko neatrisinās,” viņš teica. “Kamēr netiks izveidota pilnvērtīga Palestīnas valsts saskaņā ar labi zināmajām ANO rezolūcijām, nekas nemainīsies. Karš turpināsies. Visi to saprot.”
