“Kamēr pasaule deg,” Eiropas Parlamentā debatē “par desiņām un šniceli”
Eiropas Parlaments (EP) ir nobalsojis par tādu vārdu kā "burgers" vai "steiks" lietošanas aizliegumu, lai aprakstītu to augu izcelsmes variantus, vēsta BBC.
355 pret 247 balsu vairākums tiek uzskatīts par uzvaru lopkopjiem, kuri apgalvo, ka marķējumi apdraud viņu nozari un iztikas līdzekļus.
Augu izcelsmes pārtikas rūpniecība pēdējos gados ir strauji augusi, un arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvesveidu bez gaļas.
"Sauksim lietas īstajos vārdos," ziņu aģentūra AFP citēja iniciatīvas vadītāju, Francijas parlamenta locekli Selīnu Imāru. Augu izcelsmes produktu mārketings, izmantojot gaļas etiķetes, "maldina patērētāju", sacīja konservatīvās ETP grupas deputāts Eiropas Parlamentā.
ES jau ir definējusi piena produktus kā produktus, kas iegūti no "normālas piena dziedzeru sekrēcijas". Tas ietver tādus produktus kā piens, jogurts un siers. Piemēram, auzu pienu Eiropas veikalu plauktos sauc par auzu dzērienu.
Zaļie un liberālie likumdevēji kritizē tagad apstiprināto EP tekstu, nosaucot to par "bezjēdzīgu".
Kamēr pasaule deg, ETP šonedēļ nav nekā labāka darāmā, kā iesaistīt mūs visus debatēs par desiņām un šniceli," vācu raidsabiedrība “Deutsche Welle” citēja Vācijas Zaļās partijas pārstāvi Annu Kavacīni.
Priekšlikums ir izpelnījies arī kritiku no galvenajām pārtikas nozares balsīm Vācijā, kas ir lielākais augu izcelsmes produktu tirgus ES, teikts Eiropas Labas pārtikas institūta ziņojumā.
Lielie Vācijas lielveikali, piemēram, “Aldi” un “Lidl”, ātrās ēdināšanas uzņēmums “Burger King” un desu ražotājs “Rügenwalder Mühle”, kopīgā atklātā vēstulē ir iebilduši pret šo priekšlikumu.
Viņi norādīja, ka "pazīstamu terminu" aizliegšana "apgrūtinātu patērētājiem pieņemt pamatotus lēmumus".
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kura partija ir viens no Eiropas Tautas partijas (ETP) galvenajiem biedriem, pilnībā atbalsta aizliegumu. "Desa ir desa. Desa nav vegāna," viņš nesen teica.
Arī Francijas gaļas nozare ir stingri atbalstījusi šo ideju.
Līdzīgs priekšlikums tika iesniegts jau 2020. gadā, taču toreiz tas netika pieņemts. Lai priekšlikums pilnvērtīgi stātos spēkā, ir nepieciešams Eiropas Komisijas, kā arī 27 dalībvalstu valdību atbalsts.
