Eiropai draud izmiršana; Latvijā ir īpaša situācija

Pret imigrāciju vērsta politika paātrina demogrāfisko katastrofu ES. Demogrāfiskās prognozes ir satraucošas: ja Eiropa slēgs savas robežas, līdz gadsimta beigām veseli reģioni būs pamesti, un pensiju un veselības aprūpes izmaksas strauji pieaugs.

Laikraksts “The Guardian” norāda, ka visā Eiropā popularitāti gūst partijas, kas noskaņotas pret imigrāciju.

Tomēr eksperti brīdina, ka robežu slēgšana varētu paātrināt demogrāfisko krīzi un izraisīt ekonomiskus satricinājumus, sākot no izaugsmes tempu samazināšanās līdz straujam pensiju un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes izmaksu pieaugumam.

Saskaņā ar Eurostat datiem, ES iedzīvotāju skaits līdz 2100. gadam samazināsies no 447 miljoniem līdz 419 miljoniem, pat ja pašreizējais migrācijas līmenis nemainīsies. Tomēr “nulles migrācijas” scenārijā Eiropa riskē zaudēt vairāk nekā trešdaļu savu iedzīvotāju, samazinoties līdz 295 miljoniem.

Tiek prognozēts, ka situācija būs īpaši nopietna valstīs, kurās ir visspēcīgākā antiimigrācijas noskaņojuma ietekme.

Itālija: slēgtu robežu gadījumā iedzīvotāju skaits samazināsies no 50 miljoniem līdz 28 miljoniem, un dzimstības līmenis būs viens no zemākajiem Eiropā.

Vācija: kritums no 83 līdz 53 miljoniem.

Francija: no 68 līdz 59 miljoniem.

Tikai dažās valstīs, piemēram, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā, būs nelielas izmaiņas hroniskas emigrācijas dēļ.

Pašlaik katrs piektais ES iedzīvotājs ir vecāks par 65 gadiem. Līdz 2100. gadam gados vecāku cilvēku īpatsvars pieaugs līdz 32%, turpinoties migrācijai, un līdz 36%, ja tā nebūs. Tas nozīmē palielinātu nodokļu slogu un darbaspēka trūkumu.

"Imigrācija vien neatrisinās demogrāfisko problēmu, bet tā var mazināt sabiedrības novecošanās ietekmi," saka Džons Springfords no Eiropas Reformu centra.

Vienlaikus eksperti norāda uz nepieciešamību pēc visaptverošiem pasākumiem: nodarbinātības palielināšana darbspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū, pensiju reformas, dzimstības stimulēšana un nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz kapitālu.

Vienlaikus Eiropas reālā atkarība no migrācijas jau ir acīmredzama. Vācijā 14% ārstu ir dzimuši ārvalstīs, Apvienotajā Karalistē - trešdaļa, bet Īrijā un Norvēģijā - vairāk nekā 40%.

Itālijas ciemata Kamini piemērs parāda, kā migrācija var atdzīvināt mirstošos reģionus. Tur ir pārvietoti vairāki desmiti bēgļu, kas ļāva atkal atvērt skolu un uzsākt jaunus darba projektus.

Ekonomisti brīdina, ka izvēle starp slēgtām robežām un atvērtību noteiks, vai Eiropa tiks galā ar novecojošas sabiedrības izaicinājumiem vai saskarsies ar dziļu stagnāciju.