“Visiem nepatika, ka sākumā Tramps mēģināja miera veidā pierunāt Putinu sēsties pie miera sarunu galda. Tas viņam nesanāca, un Putins turpināja kaitināt Trampu, un tagad ir pienācis tas brīdis, kad viņš Trampu ir nokaitinājis,” TV24 sacīja Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Viņš pieļauj iespēju, ka Tramps ķersies pie plāna B, kas diemžēl mūs var pietuvināt nopietnai konfrontācijai ar Krieviju, bet jācer, ka Trampam ir vēl kādi trumpji azotē.
Uz jautājumu, kā stāsts par raķešu “Tomahawk” iespējamo piegādi Ukrainai iet kopā ar ASV prezidenta īpašā sūtņa Kīta Kelloga interviju “Fox News”, kur viņam uzdeva konkrētu jautājumu, vai prezidenta Donalda Trampa nostāja ir tāda, ka Ukraina var veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā, un tam ir prezidenta atļauja, uz ko Kellogs atbildēja, ka, spriežot pēc Trampa, viceprezidenta Vensa un valsts sekretāra Marko Rubio sacītā, atbilde esot “jā”, I. Rajevs atbildēja, ka Kellogs ir Kellogs - viņš nav ASV politikas noteicējs. Viņš ieteica pagaidīt oficiālo apstiprinājumu. Pēc I. Rajeva teiktā, tas viss iederas vispārējā naratīvā, kas notiek.
“Visiem nepatika, ka sākumā Tramps mēģināja miera veidā pierunāt Putinu sēsties pie miera sarunu galda. Tas viņam nesanāca, un Putins turpināja kaitināt Trampu, un tagad ir pienācis tas brīdis, kad viņš Trampu ir nokaitinājis,” sacīja I. Rajevs.
NBS rezerves pulkvedis atgādināja par Trampa iespējamajiem rīcības plāniem attiecībā uz Putinu, un, ja acīmredzot plāns A neizdevās, tad ASV prezidents, visticamāk, ķersies pie plāna B, kas varētu būt lielos apmēros pilnā sparā iet uz priekšu, uzskata I. Rajevs. Viņaprāt, teorētiski tas ir iespējams.
Tāpat I. Rajevs pieminēja ASV aizsardzības sekretāra Pīta Hegseta uzrunu ģenerāļiem, kur viņš runāja, kā darbojas pretinieki, lietojot izteicienu, ka pret tiem vajag izmantot taktiku “F.A.F.O.”. No angļu valodas, pārtulkojot latviski, tas skanētu apmēram tā: “Turpini ākstīties, un dabūsi bietē.” Tas ir mazliet aroganti un augstprātīgi šobrīd, bet šādā veidā Tramps mēģina parādīt to virzienu, kādā viņš gribētu, lai virzās Amerikas bruņotie spēki, uzskata I. Rajevs.
Un Hegsets, kurš ir absolūtais Trampa piekritējs un atbalstītājs, ir tas, kas tagad ASV bruņotos spēkus “aiz ausīm” vilks šajā virzienā. “Tas viss, protams, ir labi, bet tas pietuvina mūs nopietnai konfrontācijai ar Krieviju,” piebilda I. Rajevs, secinot, ka mēs konfliktam esam arvien tuvāk.
Tāpēc, pēc I. Rajeva sacītā, mums atliek cerēt, ka Trampam ir vēl kādi trumpji azotē, kurus viņš var izvilkt un piebeigt Krieviju, neuzsākot tiešo konfrontāciju. Un viena no šīm lietām varētu būt “Tomahawk” raķetes un šo raķešu triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. Pēdējais no trāpījumiem šiem uzņēmumiem ir bijis Jaroslavļā, kas ir piektā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca.
Protams, nav tā, ka Krievija sēž un neko nedara, bet, ja paskatās, kā tagad izskatās naftas pārstrādes rūpnīca Samarā, kurai uzbrukts vairākas reizes, tad var secināt, ka lielais “būris,” kas ir uzbūvēts ap šo rūpnīcu, lai gan nepasargā simtprocentīgi, bet ievērojami mazinās ukraiņu dronu uzbrukuma efektu tai. Bet, ja šim objektam uzbruktu “Tomahawk” raķete, šis “būris” nepalīdzēs, uzskata I. Rajevs.
Tas nozīmē, ka turpināsies tālie uzbrukumi naftas pārstrādes objektiem, gan arī ar citi pasākumi - piemēram, ietekmējot tās valstis, kas pērk naftu no Krievijas, un vēl citiem, ko rādīs tālākā situācijas attīstība, mums jāatceras, ka nafta un gāze ir Krievijas industrijas un attīstības dzinulis, un, ja šo krānu aizgriež, valstī var sākties nopietnas problēmas. Tādēļ, saliekot visu to kopā, I. Rajevs ir pārliecināts, ka nevar teikt, ka Rietumiem nav nekādu trumpju pret Krieviju.