Dronu uzbrukumi turpina uzkurināt degvielas krīzi Krievijā
Pēc postošiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas valdība spiesta plānot pasākumus degvielas importam
Krievijā iet plašumā degvielas krīze - varas iestādes veic pasākumus benzīna un dīzeļdegvielas eksporta aizliegumam un importam no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, lai kompensētu degvielas trūkumu pēc bezpilota lidaparātu uzbrukumiem lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām.
Krievijas laikraksts “Коммерсант” ziņo, ka Maskava cer iegādāties benzīnu ne vien Ķīnā, bet arī Dienvidkorejā un Singapūrā. Šim nolūkam plānots atcelt importa nodevas degvielai, kas tiek ievesta caur robežpunktiem Tālajos Austrumos. Septembra beigās 38% Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas bija dīkstāvē. 70% gadījumos to izraisīja bezpilota lidaparātu uzbrukumi lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Lai kompensētu zaudētās ražošanas jaudas, bija jāatceļ plānotā naftas pārstrādes rūpnīcu apkope, taču tas izrādījās nepietiekami. Septembrī benzīna un dīzeļdegvielas ražošana Krievijā atpalika no plānotās par 10-11%. Benzīna deficīts Krievijas tirgū šobrīd fiksēts 20% apmērā no kopējā patēriņa.
Telegram kanāls “ВЧК-ОГПУ”: “Vismaz 16 no 38 Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām piedzīvoja bezpilota lidaparātu uzbrukumus, daudzām tika uzbrukts vairākkārt”. Degvielas piegādes traucējumi vissmagāk būs jūtami Krimā, Austrumsibīrijā, Tālajos Austrumos un Ziemeļkaukāzā, kur federālo degvielas uzpildes staciju ir salīdzinoši maz. Turklāt vairums privāto staciju izlemj nogaidīt krīzes beigas un darbu pārtraukt, lai izvairītos no zaudējumiem. Tomēr pat lieliem degvielas uzpildes staciju tīkliem ir grūtības ar piegādēm, īpaši Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalos, tāpat kā Maskavas, Ļeņingradas, Belgorodas un Ļipeckas apgabalos. Krimā slēgta jau puse staciju un ieviests degvielas pārdošanas limits - vienam pircējam ne vairāk par 20 litriem. Vienlaikus pieaug benzīna cenas. Salīdzinot ar 2024. gadu, patēriņa cenas augušas par 12,8 %, pārsniedzot inflācijas līmeni. Cenu pieaugums reģistrēts 49 reģionos, vislielākais fiksēts Čečenijā (15,9 %) un Dagestānā (14,7 %).
Enerģētikas nozares eksperts Kirils Rodionovs laikrakstam “Независимая газета” skaidro, ka ar Krievijas degvielas eksporta aizliegumiem būs par maz, lai piesātinātu vietējo tirgu, kas izjūt deficītu naftas pārstrādes infrastruktūras bojājumu dēļ. Viņš apstiprina, ka Krievijas valdība ir gatava paplašināt degvielas importu no citām valstīm. "Pirmais solis jau sperts - Eirāzijas Ekonomikas komisijas (EEK) padome nolēma līdz 2026. gada 30. jūnijam atcelt muitas nodevas benzīna, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu veidu importam no valstīm, kas nav Eirāzijas ekonomiskās savienības locekles", norāda eksperts. Pēc Rodionova teiktā, "EEK lēmums, kas tika paziņots 2025. gada 30. septembrī, bija jāpieņem vēl 2023. gadā, kad naftas pārstrādes infrastruktūras bojājumi tikai sāka kļūt par realitāti." Ilgtermiņā krīzes pārvarēšanai ir nepieciešamas naftas pārstrādes rūpnīcu drošības garantijas, sankciju atcelšana iekārtu importam un strauja biržas pārdošanas standartu paaugstināšana, kas palīdzēs ierobežot cenu pieaugumu, neizmantojot subsīdijas”, uzskata eksperts.
