Somija sākusi masveidā deportēt krievus, kuri muka no kara
Trīs gadus pēc mobilizācijas sākuma Krievijas armijā Somija sāka "masveidā" deportēt vīriešus ar sarkanajām pasēm, kuri meklēja aizsardzību jaunā NATO valstī, ziņoja ārvalstu mediji.
“Postimees” ziņo par patieso deportāciju apmēru, deportāciju maršrutiem caur Igauniju un Igaunijas valsts attieksmi pret tiem, kas bēga no Krievijas, lai izvairītos no dalības Putina režīma kara noziegumos. Šī analīze atklāja arī to problēmu apmēru, ar kurām saskaras Igaunijas pilsoņi, iegūstot legālu statusu Somijā. Putina izsludinātā mobilizācija pēc neveiksmīgā zibenskara Ukrainā sākās 2022. gada 21. septembrī.
Šis lēmums savukārt noveda pie otra liela emigrācijas viļņa no Krievijas. Pirmais aizbraukšanas vilnis no Krievijas, ko izraisīja nevēlēšanās kļūt par līdzdalībniekiem karā, sākās tūlīt pēc pilna mēroga iebrukuma. Tajā pavasarī krievi, kuriem tas bija iespējams, devās prom ar visām savām ģimenēm. Līdz rudenim rindas uz robežām jau lielākoties sastāvēja no vīriešiem iesaukšanas vecumā. Daudzi ir redzējuši videoierakstus no robežšķērsošanas vietām Gruzijā vai Kazahstānā. Tāpat arī Somija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem bēgļu galamērķiem ES. Deviņi no desmit ir deportēti Atsaucoties uz mobilizāciju, vairāk nekā tūkstoš vīriešu no Krievijas Federācijas ir meklējuši aizsardzību tikai šajā valstī. 2023. gada maijā Somijas Iekšlietu ministrijas Imigrācijas dienesta direktore Sanna Sutere minēja precīzu skaitli - 1109 cilvēkus. Dažādas cilvēktiesību organizācijas ir mēģinājušas izveidot atsevišķu procedūru šādiem ārzemniekiem. Tomēr nav ieviestas īpašas procedūras šo personu legalizēšanai. Visiem, kas bēguši no mobilizācijas, tiek piemērotas standarta patvēruma procedūras.
Dažu Eiropas politiķu aicinājumi pilnībā aizliegt ieceļošanu ES visam Krievijas militārajam personālam vēl nav īstenoti. Somijas Migrācijas dienests parasti pieņem lēmumu par patvēruma pieprasījumiem dažu mēnešu laikā, bet krievu gadījumā pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā gaidīšana ieilga gadiem ilgi. Turklāt Somija sāka šo vīriešu deportāciju 2025. gadā, kā 5. septembrī ziņoja Polijas Nacionālās televīzijas TVP portāls "Vot Tak".
Pēc poļu kolēģu teiktā, laikā no janvāra līdz septembrim no Somijas tika izraidīti 104 krievi, kuriem iepriekš bija atteikta starptautiskā aizsardzība. Krievi gaida lēmumu gadiem ilgi
"Somija divus gadus nebija nevienu intervējusi (obligāta aizsardzības pieteikšanās procesa sastāvdaļa). Viņi vienkārši nezināja, ko ar mums darīt. Bija tikai reti izņēmumi. Mūsu aktīvisti sazinājās ar Somijas ombudu, iesniedza sūdzības, un tikai 2024. gada beigās sākās intervijas," poļu žurnālistiem pastāstīja Maksims Alijevs, bijušais brīvprātīgais Navaļnija štābā Krasnojarskā. Viņš ieradās Somijā 2023. gadā. Kopš tā laika viņš gaida lēmumu par savu patvēruma pieteikumu. Vēl viens vīrietis pameta Krieviju pēc tam, kad viņam tika uzsākta kriminālvajāšana par palīdzību pētnieciskajiem žurnālistiem piekļūt Krievijas drošības dienestu datiem. "Es jūtu zināmu netaisnību, ka, piemēram, Afganistānas pilsoņi atbildi uz saviem patvēruma pieteikumiem saņem sešu mēnešu laikā, savukārt krieviem jāgaida gads vai divi," žēlojas Pāvels Votintsevs, asistents pētnieciskajos medijos, tādos, kā, piemēram, “The Insider”.
Somijas Migrācijas dienests sāka sistemātiski pārskatīt Krievijas pilsoņu pieteikumus tikai 2024. gada beigās, kad cilvēkus sāka izsaukt uz intervijām. Pēc Alijeva teiktā, patvēruma pieteikumi tiek noraidīti aptuveni 90% gadījumu. “Vot Tak” rakstā nav norādīts grupas lielums, kurā deviņiem no desmit cilvēkiem ir jāpamet valsts. Nedēļu pēc tam, kad “Vot Tak” rakstu pārņēma citi Eiropas mediji, arī Somijas mediji sāka atspoguļot šo tēmu. Līdz tam laikam deportēto krievu skaits bija pieaudzis. "Somijas policija ziņoja, ka kopš 2025. gada janvāra no valsts ir deportēti 123 Krievijas pilsoņi," rakstīja laikraksts “Ilta-Sanomat”. Saskaņā ar Somijas Imigrācijas dienesta statistiku, no janvāra līdz jūlijam 152 Krievijas pilsoņi tika deportēti par nelikumīgu uzturēšanos un vēl deviņi par noziegumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka visi viņi ir deportēti. Daudzi krievi, kuri saņēma deportācijas rīkojumus, joprojām dzīvo Somijā, izdevumam pastāstīja policijas inspektore Janne Lepsu.
Tā pati policiste Somijas sabiedriskajam medijam “Yle” pastāstīja, ka deportāciju skaits noziedzīgu iemeslu dēļ pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 40%. 2025. gadā Somija atgrieza vai deportēja aptuveni 1600 cilvēku uz dzimteni vai citu valsti. No tiem aptuveni 50 bija par noziedzīgiem nodarījumiem. Somijas prese nav īpaši ziņojusi par tiem, kas meklē aizsardzību pret iesaukšanu Krievijas armijā. Arī tendences maiņas iemesli nav atklāti. "Vot Tak" apgalvo, ka, liedzot patvērumu krieviem, kas bēg no mobilizācijas, Somijas varas iestādes apgalvo, ka mobilizācija Krievijā ir beigusies. Viņi atsaucas uz citātiem, nevis dokumentiem.
"Lēmumos teikts, ka toreizējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Vladimirs Putins pasludināja mobilizācijas beigas, lai gan dekrēts vēl nav parakstīts, kas nozīmē, ka tas joprojām ir spēkā. Somijas Migrācijas dienesta pārstāve Anu Karpi 2025. gada aprīļa beigās paziņoja, ka aģentūra vadās pēc ANO konvencijas, saskaņā ar kuru tikai militārā dienesta draudi nav pamats patvēruma piešķiršanai," atgādina Polijas izdevums. Pašlaik krievi, kuriem tika noraidīts lūgums mobilizācijas pabeigšanas dēļ, pārsūdz savas lietas Somijas civiltiesās, taču lēmumi vēl nav pieņemti.
Piezīme
“De iure” mobilizācija Krievijas Federācijā nav atcelta. Tie, kas jau ir mobilizēti bruņotajos spēkos, nevar pamest armiju. Mobilizācija joprojām ir pamats cilvēku noturēšanai armijā pat pēc viņu "līguma" formālajām beigām. Turklāt paša līguma parakstīšana bieži vien ir balstīta uz meliem. "Kad esat parakstījis līgumu, viņi var ar jums darīt, ko vien vēlas. Viņi pat atsaka medicīnisko aprūpi," “Postimees” paskaidroja Krievijas pilsonis, kurš dienēja Ukrainas frontē un tagad meklē patvērumu ārzemēs.
Igaunijas ceļš
"Ja persona tiek deportēta, viņu parasti iesēdina lidmašīnā uz Turciju, no kurienes viņš turpina ceļojumu par saviem līdzekļiem, vai arī viņu nogādā Narvā Igaunijā, jo viņu nevar deportēt tieši uz Krieviju pa sauszemi," par Somijas robežas slēgšanu atcerējās bijušais Navaļnija kampaņas brīvprātīgais Maksims Alijevs.
Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) apstiprināja “Postimees”, ka viņi palīdz deportācijās no Somijas. "Kopš Somija ir slēgusi robežšķērsošanas punktus ar Krieviju, viņu migrācijas dienesta pārstāvji periodiski pieprasa tranzīta atļauju no Igaunijas, lai izvestu cilvēkus caur mūsu robežšķērsošanas punktiem. Ja Igaunija izsniedz tranzīta atļauju Somijai, Somijas puse organizē personas transportēšanu un deportāciju. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Somija iesniedza 13 tranzīta pieteikumus Igaunijai par 16 cilvēkiem," ziņoja PPA preses dienests. Atbildot uz jautājumiem par to, cik Krievijas pilsoņu, kuri aizbēga no obligātā dienesta uz Somiju un pēc tam nonāca Igaunijā, pieprasīja starptautisko aizsardzību Igaunijā un vai ārzemnieki šādā situācijā vispār var meklēt aizsardzību Igaunijā, PPA norādīja uz starptautiskās aizsardzības pieteikšanās noteikumiem.
"Bēgļa statuss tiek piešķirts personai, kurai ir pamats baidīties no vajāšanas savā izcelsmes valstī rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ. Uzturēšanās atļauja šajā gadījumā tiek izsniegta uz trim gadiem. Tas ir, ja Krievijas pilsonis saņēma bēgļa statusu Somijā 2022. gadā, tad tieši tagad - 2025. gadā - šis statuss beidzas, un personai ir jālegalizējas valstī ar citiem nosacījumiem," atbildēja PPA avots. Teorētiski ir iespējams, ka Krievijas pilsonis var ierasties Igaunijā no Somijas un lūgt patvērumu, taču PPA neuztur statistiku par to, kur un ar kādiem nosacījumiem cilvēki iesniedz šos pieteikumus. PPA atgādināja, ka, ja persona neatbilst bēgļa statusa kritērijiem, bet savā mītnes valstī saskaras ar nopietnu risku, piemēram, nāvessodu, spīdzināšanu vai citu necilvēcīgu izturēšanos, tā var saņemt alternatīvo aizsardzību. Šī uzturēšanās atļauja ir derīga vienu gadu. "Nevēlēšanās veikt militāro dienestu nav pamats starptautiskās aizsardzības statusa iegūšanai," atkārtoti uzsvēra PPA. Attiecībā uz mobilizāciju kā iemeslu patvēruma meklēšanai Igaunijā PPA vēlreiz uzsvēra, ka katra situācija tiek vērtēta individuāli. Tomēr oficiālā statistika liecina, ka Krievijas pilsoņu skaits, kuri faktiski saņem aizsardzību Igaunijā, gadu no gada samazinās, neskatoties uz to, ka pozitīvu lēmumu īpatsvars attiecībā uz Krievijas pilsoņu pieteikumiem kopš 2023. gada ir saglabājies virs 38%.
Galvenais iemesls Krievijas pilsoņu skaita samazinājumam, kuri saņem aizsardzību, ir straujais iesniegto pieteikumu skaita samazinājums, t.i., pieteikumu iesniedzēju fiziska prombūtne no Igaunijas.
