"Šī ir visdīvainākā lieta". Lietuvietis stāsta, ko pieredzējis lidostā dronu uzlidojuma laikā
Pēdējā laikā ir pieaudzis kiberuzbrukumu un dronu incidentu skaits dažādu valstu teritorijās, un daudzi lidojumi ir atcelti. Pirms pāris nedēļām kāds lietuvietis Polijā gaidīja savu lidojumu. Viņš pastāstīja, kas tajā dienā notika lidostā un cik daudz dažādu pārpratumu un neveiklības viņam nācās piedzīvot, vēsta “tv3.lt”.
Policija paziņoja, ka trešdienas vakarā un ceturtdienas agrā rītā virs četrām Dānijas lidostām lidojuši neidentificēti droni. Droni tika pamanīti lidostās Olborgā, Esbjergā, Senderborgā un netālu no Skriudstrupas gaisa spēku bāzes, teikts policijas paziņojumā.
Arī Polijā 10. septembra naktī aptuveni 20 Krievijas droni pārkāpa Polijas gaisa telpu.
Dronu dēļ lidostās haoss
Bioķīmiķis un bijušais Viļņas universitātes Dzīvības zinātņu centra direktors Gintars Valinčus piekrita pastāstīt, kā viņam, ceļojot kopā ar sievu, 10. septembrī nācās gaidīt Varšavas lidostā un uzzināt, ka 20 Krievijas bezpilota lidaparāti pārkāpj Polijas gaisa telpu.
"Visvairāk manu uzmanību piesaistīja tas, ka lidostā ir tik ļoti daudz cilvēku, it īpaši izlidošanas zonās. Sākumā mēs ar sievu to nesapratām, bet tad es sapratu, ka daži reisi varētu tikt atcelti. Visdīvainākais bija tas, ka vispār nav paziņojumu - tas bija biedējoši.
Mēs ar sievu sēdējām varbūt 20 metru attālumā no vārtiem, bet apkārt bija daudz cilvēku, visi bija apjukuši, nezināja, pie kuriem vārtiem stāvēt," pastāstīja Gintars Valinčus. Bioķīmiķis nokavēja savu reisu, jo lidostā par to gandrīz nebija nekādas informācijas. Tiesa, iespējamais paziņojumu trūkums varētu būt saistīts ar drošības pasākumiem pēc tam, kad droni ielidoja Polijas gaisa telpā.
"Viss beidzās ar to, ka bija jāsēž neziņā, jo neviens neko nepaziņoja. Es devos paskatīties - tablo joprojām rādīja Viļņu, bet vārti bija slēgti. Pēc brīža paskatījos - Viļņas tur vairs nebija, tika parādīts cits reiss, uz Diseldorfu. Es jautāju darbiniekam, kur ir Viļņas lidmašīna. Viņš teica: "Nupat aizlidoja." Un tā mēs nokavējām reisu vienkārši tāpēc, ka neviens mūs neinformēja.
Vēlāk es pamanīju, ka tajā dienā gandrīz nebija paziņojumu par lidojumiem. Man radās iespaids, ka tas varētu būt saistīts ar dronu uzbrukumu, par kuru dzirdējām Krakovas televīzijā. Taču lidostā neviens to nepastāstīja. Varbūt tas bija kaut kāds drošības protokols, bet pasažieriem nebija nekādu paskaidrojumu," sacīja incidenta aculiecinieks.
Lidostu ķibeles kiberuzbrukumu dēļ
Ziņu portāls “tv3.lt” stāsta, ka kiberuzbrukums, kas vērsts pret reģistrācijas un iekāpšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju, ir traucējis vairāku lielu Eiropas lidostu darbību, izraisot lidojumu kavēšanos un atcelšanu. Piektdienas vakarā, 19. septembrī, tika veikts kiberuzbrukums pret reģistrācijas un iekāpšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju, ietekmējot vairākas Eiropas lidostas, tostarp Briseles lidostu. "Tam ir būtiska ietekme uz lidojumu grafikiem un diemžēl novedīs pie lidojumu kavēšanās un atcelšanas," teikts Briseles lidostas paziņojumā.
Berlīnes Brandenburgas lidostas amatpersonas paziņoja, ka piektdienas vakarā tika uzsākts uzbrukums pasažieru apkalpošanas pakalpojumu sniedzējam, kā rezultātā lidostas operatori pārtrauca sakarus ar sistēmām.
Londonas Hītrovas lidosta, kas ir noslogotākā lidosta Eiropā, paziņoja, ka tās pasažieru reģistrācijas un iekāpšanas sistēmas nodrošinātāju ietekmējusi "tehniska problēma". “"Collins Aerospace”, kas nodrošina reģistrācijas un iekāpšanas sistēmas vairākām aviokompānijām daudzās lidostās visā pasaulē, ir saskārusies ar tehnisku problēmu, kas varētu izraisīt izlidojošo lidojumu kavēšanos," teikts Hītrovas lidostas paziņojumā.
Lidostu pakalpojumu sniedzējs “Collins Aerospace” AFP pavēstīja, ka lidostās ir radušās "kiberargumentētas problēmas", kas ietekmējušas reģistrācijas un bagāžas nodošanas sistēmas. "Mēs esam uzzinājuši par kibernoziegumiem, saistītiem ar MUSE programmatūras darbības traucējumiem dažās lidostās," paziņoja aviācijas un kosmosa uzņēmums.
Pēdējos gados kiberuzbrukumi un tehniskas kļūmes arvien vairāk traucē lidostu darbību visā pasaulē, sākot no Japānas līdz Vācijai, jo gaisa satiksme ir kļuvusi arvien atkarīgāka no tiešsaistē savstarpēji savienotām sistēmām.
